Sirds izplešas
Pieķeršanās tipi
https://www.la.lv/piekersanas-tipi-kadi-mes-klustam-kad-milam
Ir četri pieķeršanās tipi, atkarībā no attiecībām ar primāro aprūpētāju agrā bērnībā.
1. Drošais pieķeršanās tips veidojas, kad bērns ir drošs, ka viņa vecāki (vai to aizstājēji) būs pieejami, atsaucīgi un palīdzēs grūtās un biedējošās situācijās. Ar šādu pārliecību audzis cilvēks droši pētīs pasauli, būs pārliecināts par sevi.
Tuvām attiecībām ir liela vērtība, un tās ir neatņemama laimīgas dzīves sastāvdaļa;
ieejot attiecībās dabiski, paredz, ka tās būs saistītas ar zināmiem pienākumiem un atbildībām, kurus labprāt arī uzņemas;
spēj adekvāti redzēt otra cilvēka nepilnības, neskatoties uz to, pārliecināti, ka tas ir viņu cilvēks un būs liela vēlme šīs attiecības saglabāt: jā, neperfekts, bet mans dārgums;
attiecībās ir ļoti svarīga savstarpējā cieņa un lai viņus cienītu. Piemēram, bērnus audzina divi cilvēki, nevis kā teiktu izvairīgais, tā ir tikai sievietes funkcija, vai kā trauksmainais, kas, uzmetis lūpu, visu vilktu uz saviem pleciem;
veselīga pašapziņa un veselīga izpratne, kādām attiecībām būtu jābūt;
neizvairās no tuvības, bet arī neiekrampējas tajā, spēj atzīt savas kļūdas, atbalstīt otru un piedot, iziet uz kompromisu un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt savas robežas, atvērti komunicēt par neērtiem jautājumiem, bez dramatizācijas izpaust savas emocijas.
Tā kā uzticamā tipa cilvēku ir ap 30%, tad viņi bieži ir attiecībās ar cita tipa pārstāvjiem.
Ja attiecības neizdodas, ir sevi izsmēlušas, uzticamajam ir grūti tās pārraut, izšķirties; tendence dot tuvajam cilvēkam daudz iespēju atgriezties, laboties, mainīties; visu laiku mēģina otru saprast, lai piedotu vai attaisnotu; ja attiecībās zaudē drošības sajūtu, tad daļēji sāk brukt arī pašidentifikācija.
Cilvēki, kuri ir attīstījuši sevī uzticamo piesaistes tipu, ir spējīgi izveidot veselīgas, harmoniskas un siltas attiecības galvenokārt tādēļ, ka balstās uz sevi, neiekrīt atkarībā no otra cilvēka, bet patiesi rūpējas par tiem, kurus mīl.
2. Trauksmainais tips
Izveidojas tad, ja bērnībā ir trūkusi beznosacījuma mīlestības pieredze (mātes mīlestība) vai uzmanība. Šī piesaistes tipa pamatā ir konflikts, kurā bērns piedzīvo situācijas, kad vecāks vienā gadījumā ir pieejams un atbalstošs, bet citos – nav. Tas rada priekšstatu, ka mīlestība ir jānopelna, kaut kā īpaši sevi pasniedzot vai uzvedoties.
Trauksmainā tipa pārstāvjiem ir vislielākā vajadzība pēc tuvām attiecībām un vēlme dalīties savā gaismā ar apkārtējo pasauli, bet iekšējo draudu vai baiļu sajūtas dēļ pats to sev neatļauj.
Ikdienā šī tipa cilvēks var būt mierīgs un uzticams, bet iemīloties vai kādā stresa situācijā viņa uzvedības modelis kļūs acīmredzams. Pamatā viņu raksturos tieksme meklēt kādu, kam pieķerties, un bailes iepazīt pasauli:
pārspīlēti daudz domās par īpašo cilvēku (ik pēc piecām minūtēm pārbaudīs telefonu, pārlasīs ziņas, rakstīs, apvainosies vai pārdzīvos);
stipri otru idealizēs, viegli un ātri iemīlēsies;
raksturīga pārliecība, ka mīlestības objekts ir vienīgā īstā mīlestība vai pēdējā iespēja;
histēriska uzvedība – manipulācijas, situāciju dramatizēšana, pastāvīga uzmanības pieprasīšana;
spēcīgas emocionālās šūpoles, vainas sajūta; sajūta, ka otrs ir pārāk labs, ka neesmu viņa cienīga, tādēļ visu laiku mēģina pierādīt, ka ir mīlestības vērta, barojot pārliecību, ka mīlestība ir jānopelna;
pat tad, kad ir pārliecība, ka īpašais cilvēks mums neder, tiek dota viena iespēja aiz otras, pastāvīgi attaisnojot otru;
aizraujoties ar otru cilvēku, zūd pašu prioritātes, aizmirstas zināšanas un vērtības;
pašvērtējuma problēmas, grūtības apzināties savu vērtību, devumu, ieguldījumu;
nejūt robežas pašatdevē, grūtības pateikt nē, apstāties un ievērot mēru, ziedojas, no šejienes arī atkritiens un sajūta, ka izmanto;
visu laiku koncentrējas uz savām emocijām un, kamēr nesaēdas savus sadramatizētos emocionālos stāvokļus, uz otru cilvēku īsti nereaģē – ir izslēgts no patiesas tuvības.
Kā izeja no šādiem stāvokļiem raksturīgā uzvedība ir:
sadramatizēt situāciju līdz pakāpei, kad ieej sevī un ilgi peldies savā drāmā, grūtsirdībā, neapmierinātībā, tādējādi izolējoties no apkārtējiem;
nepatikas demonstrēšana (nerunāšana, acu skatiens, deguna raukšana u. c. parasti smalki un netieši nolasāmi veidi);
šķiršanās ierosināšana, otra kritizēšana vai atgrūšana, bet tikai tik tālu, lai otrs tūlīt skrietu pierādīt savu mīlestību;
manipulēt ar otru, liekot otram izjust greizsirdību vai veikt kādas īpašas darbības.
Trauksmainie attiecībās mēdz būt kā apreibuši, no malas stāstīt, pārliecināt vai atvērt acis nav iespējams, viņiem ir jāizdzīvo sava attiecību drāma pašiem, un tikai tad var ķerties pie darbiem, kur vajadzīgs zināms konstruktīvisms.
Rekomendācijas trauksmainajiem randiņā un dzīvē:
ļoti godīgi izrakstīt visas savas vajadzības tuvajās attiecībās;
izvairīties no attiecībām ar izvairīgo tipu (atpazīt var, ja sarunās trūkst konkrētības, visu laiku ir ideālā partnera meklējumos, pārspīlēti vēlas ideālās attiecības, runā tikai par sevi, maz interesējas par jums, maz izrāda emocijas utt.);
ja jūti, ka sāc saspringt, attālinies, mācies apstāties un ļauj sev būt dabiskai;
praktizē pārpilnības principu. Atgādini sev, ka cilvēks nav vienīgā vai pēdējā iespēja. Neidealizē un neizdomā atbildes otra vietā, uzdod jautājumus un ieklausies atbildēs, no sākuma iepazīsti otru, pirms būvē gaisa pilis. Atgādini sev, ka ārpus šī cilvēka tavā dzīvē noteikti vēl daudz kas spēj sagādāt patiesu prieku;
atrodi veselīgu veidu, kā izpaust savas emocijas (daļa dramatizēšanas ir no tā, ka esi pārāk apspiedusi savas emocijas un ir neizpausts radošais potenciāls);
mēģini apzināties savus trigerus, kas ir tā joma, kas tevi šobrīd patiesībā satrauc un aktivizē trauksmainās emocijas;
apzināti saki sev stop un ieslēdz stingru pašdisciplīnu, lai risinātu to, kas satrauc.
Trauksmainajam tipam ir jāiemācās uzticēties un balstīties uz sevi, apzinoties pašas vērtību bez kādiem mīlestības pierādījumiem. Savukārt uzticēšanās sev vienmēr būs saistīta ar attieksmi: sacīts – darīts! Vislielākā spriedze rodas, kad lēmums ir pieņemts, bet mēs neko šajā virzienā nedarām, no kā dzimst neuzticēšanās pašiem sev.
3. Izvairīgais tips
Izvairīgais tips formējas, ja māte regulāri atstumj bērnu brīžos, kad viņš meklē mierinājumu vai aizsardzību. Tāpat arī māte var tikt uztverta kā nodevēja, ja viņa uz bērnu mēģina pārnest vīrieša lomu, ja bērns ģimenē nejūtas vajadzīgs vai tieši otrādi – tiek uztverts kā glābējs vai mantinieks. Rezultātā bērns izlemj kļūt pašpietiekams un paļauties tikai uz sevi.
Raksturīgās izvairīgā tipa iezīmes:
parasti augsta līmeņa profesionāļi, labi analītiķi un stratēģi, jo no savām emocijām un tuvības bēg darbā;
viegli identificē otra stiprās un vājās vietas un padara citus no sevis atkarīgus;
citi cilvēki tiek turēti ar distanci vai pašos pamatos tiek uztverti kā kaut kas mazsvarīgāks par pašu. Visur būs vainīgs kāds cits, nevis pats;
jo tuvākas attiecības, jo lielāka pārliecība, ka tikai viņiem ir taisnība, un no malas pārliecināt par pretējo nav iespējams;
ar apkārtējiem ir atsaucīgi un jauki, saglabā savu ideālo paštēlu, bet tuvajās attiecībās dara un vispār ir tikai tik ilgi, kamēr tas viņiem ir izdevīgi;
attiecībās nevadās pēc emocionālās tuvības vai savām jūtām, no šejienes arī spēja būt attiecībās, tajās īsti neesot, dzīvojot kādu savu slepeno/paralēlo dzīvi;
faktiski neiespējami pieņemt citu realitāti, patiesību, kamēr paši nav sapratuši, ka kaut kas nav kārtībā;
bēg no savām emocijām, nespēj tās identificēt un izpaust, bet vienlaikus talantīgi izprovocē otra cilvēka emocijas, tas rada zināmu drošības un kontroles sajūtu, ka otrs nekur nepazudīs;
vienmēr ir ideālā partnera vai laulības meklējumos, par ko var gari un plaši runāt, bet ne par savām sajūtām un emocijām;
tendence iet pa kreisi un, pat ja neiet, flirtē un monitorē tirgu, spēlējas ar seksuālo tuvību, lai arī reāli neko vairāk par uzmanību nevajag. Savukārt pats sekss var būt pat pašvaks – viņu emocionālā skopuma un idealizētā tēla galvā dēļ;
vienīgais tips, kuram ir iespējama mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Tas rodas brīdī, kad galvā uzburtā ideālā bilde sakritīs ar reālo cilvēku, vai arī viņiem rodas priekšstats, ka tikai viņi var izglābt vai palīdzēt otram;
kritizē un piesienas otram, lai instinktīvi atgrūstu cilvēku tādā attālumā, lai justos droši un komfortabli, jo, ja neatgrūdīs, tad var nākties atzīt, ka tas ir labākais, kas viņu dzīvē ir bijis, un ar šo domu nāksies kaut kā sadzīvot (no kā viņi izmisīgi baidās).
Attiecībās izvairīgie ir pats nederīgākais tips, jo, tiklīdz kaut kas – nozūd (ne vienmēr fiziski, ir arī darbs, hobiji, ārkārtas situācijas, slimība un dažādi citi pieklājīgi attaisnojumi). Turklāt, ja otrs neatbilst viņu ideālam, kļūst atriebīgi.
Izvairīgajiem ir grūti pieņemt dzīvi un otru tādu, kāds viņš ir, bet tikai atpazīstot un pieņemot varētu notikt patiesa izdziedināšanās un apkārtējās pasaules pieņemšana.
Ieteikumi izvairīgajiem:
izrakstīt visas domas, kas ir saistītas ar tuvību un satuvināšanos;
tuvajās attiecībās identificē konkrēti to mehānismu, kas ieslēdz izvairīgo stratēģiju, palūdz tuvajiem cilvēkiem konkrēto tēmu (trigeri) neraustīt;
kā mantru atgādini sev otra/mīļotā cilvēka labās kvalitātes, pārskaiti tās, jo prātam ir tendence automātiski izcelt tikai negatīvās (tev taču vajag attaisnojumu, lai aizbēgtu no attiecībām);
pārstāj šaubīties, mīli vai nemīli, bez analīzes pieņem, ka mīli, un pie tā arī paliec;
noslēdz bijušās attiecības un dzīvo tālāk, bez nožēlas vai pašpārmetumiem;
pirms ar emocionāli svarīgo cilvēku kaut ko runāt, noteikti vajag kopā kaut ko padarīt. Tas palīdzēs uzskaņoties uz savstarpējo tuvību un no pareizās vietas risināt attiecību jautājumus.
4. Trauksmaini izvairīgais tips
Formējas, ja bērns ir pakļauts vardarbībai. Bērnībā piedzīvota trauma, spēcīgs satricinājums, beznosacījuma mīlestības vai uzmanības trūkums no abiem vecākiem, piespiedu atraušana no vecākiem, vajadzību ignorēšana, despotisms vai pazemošana. Šim tipam ir visgrūtāk, jo ir iekšējā dezorganizācija.
Trauksmaini izvairīgajam tipam raksturīgs spēcīgs emocionāls saspringums, kā dzīvojot starp divām personībām – viena ir maksimāli emocionāli atvērta un jūtīga, otra – noslēgta un prasīga – te pieķerties un izkust otrā, te atgrūst un visus pasūtīt. Tas attiecībās rada nepārtrauktu kontrastu dušu, kur otrs ir vai nu pats labākais, vai pats sliktākais, vidusceļa nav. Citas raksturīgās izpausmes:
ļoti grūti vadīt savu garastāvokli, ja pats to negrib vai ir pārliecināts, ka nevar to ietekmēt (uztver to kā dabas stihiju);
attiecībās ieiet var ātri, bet grūtības tās noturēt, nostiprināt, jo pats nezina, kā jutīsies vai ko domās pēc piecām minūtēm;
pie mazākās neatbilstības sāk sev pārmest, pārdzīvot un noniecināt sevi, citiem vārdiem, ja neizdodas, kā plānots, krīt komā;
liels prasīgums un pastāvīgs strīds ar sevi, baidās izdarīt kaut ko nepareizi;
kad ir saslēdzies ar trauksmaino šķautni – ļoti ātri un stipri apvainojas;
uzskata sevi par izņēmumu, ka dieva likumi nav rakstīti viņam, jo tie nesakrīt ar viņa iekšējo sajūtu;
ļoti grūti organizēt sevi, ir vai nu gribu, vai negribu un pārliecība, ka to nevar izmainīt, pašam tikt ar to galā var būt arī neiespējami;
ja nesaņem atgriezenisko saiti no ārpuses, ir sajūta, ka dievs viņus soda, ieslēdz spēcīgu pašiznīcināšanās programmu;
bieži uzvedībā dominē iekšējais bērns, kam regulāri vajag veltīt daudz uzmanības, kas neļauj rīkoties atbilstoši reālajai situācijai un apstākļiem;
zems pašvērtējums, pārliecība, ka mīlestība nav radīta viņam, un neuzticēšanās partnerim.
Izstrādāt iespējams tikai ar apzinātu savas dzīves organizēšanu, kad tiek darīts tas, kas vajadzīgs, kas ir pareizi (saskaņā ar veselīga cilvēka paradumiem), nevis tas, ko pats ir izdomājis. Visticamāk, būs vajadzīga zinoša un pacietīga uzticamības persona blakus. Tāpat palīdzēs regulāra izrunāšanās, kas ļaus iekšēji atslābināties un sakārtoties.
Mīlestības valoda ir tāda, ka tā palīdz mums augt, kļūt labākiem, tādēļ arī dabiski, ka, jo tuvāks cilvēks, jo spēcīgāk izpaudīsies pieķeršanās tips – viena no dziļākajām zemapziņas programmām, kuru esam patapinājuši no savas agrīnās bērnības: trauksmainais kritīs komā, uzticamais gribēs parunāt, bet izvairīgais – bēgt, trauksmaini izvairīgais atkarībā no tā, kura stratēģija konkrētajā brīdī dominēs, – baidīsies zaudēt vai aizsargāsies ar pretdarbību izvairoties.
Tomēr jāatceras, ka pieķeršanās tips ir tikai mūsu egoistiskās (instinktīvās, mehāniskās) dabas izpausme, līdz ar to arī izmaināma. Tikai tiekot ar to galā, mēs varam runāt par patiesām un dziļi piepildošām attiecībām.
Lai arī kādam pieķeršanās tipam mēs atbilstu, visiem ir kur augt:
uzticamajiem jāstiprina sava uzticamība, paliekot uzticīgiem pašiem sev;
visiem pārējiem jātiecas uz uzticamu uzvedības modeli.
Pat pamazām virzoties uzticamā tipa virzienā, mums būtu pastāvīgi jāuzmana sava tipa izpausmes, lai tās laikus noķertu, atsekotu un apzinātos. Pirmkārt, tas liecinās, ka esam savā egoismā un ka turpinām reflektēt savu bērnības pieredzi. Un šajā brīdī tam nav sakara ar mūsu dvēseli, beznosacījumu (dievišķo) mīlestību vai lielu gudrību.
Mācāmies mīlēt, nevis reflektēt bērnības pieredzi. Patiesā mīlestībā ir ietverts milzu transformējošs spēks, kas atbrīvo no pagātnes ēnām, dziedina, lolo un paceļ. Patiesa tuvība ar otru cilvēku mūs tuvina dievam (lasi – savai dvēselei, augstākajam potenciālam, gaismai, augstākām enerģijām). Kļūstam par tiem 30% zemes iedzīvotāju, kuri izvēlas augt un mainīties, kļūstot labākiem, tuvākiem, mīļākiem pret sevi un apkārtējo pasauli, lai dzīvotu dzīvu un mīlestības piepildītu dzīvi.
Ģimenes nolūks,
ko dievs (Augstākie spēki) ar to ir paredzējis:
partnerim dabiskā veidā ir jāatbilst tam, caur ko mēs uzpildāmies (par ko priecājamies, no kā kaifojam u. tml.);
attiecībām ir jābūt terapeitiskām: cilvēkam jābūt plusam tur, kur mums ir mīnuss;
attiecībās mums ir jāmainās, jāaug.
Uzziņai
Pieķeršanās jeb piesaistes teorijas pamatlicējs ir britu bērnu psihiatrs un psihoanalītiķis Dr. Džons Boulbijs (Bowlby, J.), vēlāk 20. gs. 80. gadu vidū pētnieki atklāja, ka piesaistes procesi bērnībā atstāj iespaidu arī uz pieauguša cilvēka dzīvi un tuvu attiecību veidošanu.**
Kā apčakarēt savu atkarību?
Man ir cukura atkarība. Caur un cauri. Tā ir tikpat jaudīga kā heroīna vai seksa atkarība. Tad nu meklēju veidus, kā dabūt saldumu dzīvē, nenodarot pārāk pāri savam ķermenim.
Viens no saldumiem ir ksilitols, kas ir no bērzu sulas iegūts cukurs.
Otrs ir dateles.
Līga uzcienāja mani ar datelēm šokolādē. Ņamma, bet 4 eiro paciņa!
Paņēmu kakao, kokosriekstu eļļu, kanēli, ksilitolu, sajaucu katliņā un apviļāju tajā dateles. Ja nebūtu kakao piededzinājusi, būtu vispār super. Bet arī caur visu deguma garšu enerģiju iedeva tik daudz, ka atnācu uz Lūšakrogu no mājām pa 20 minūtēm, pie tam ar smaidu sejā :D Varbūt derēti tomēr arī vēl kaut ko šodien apēst, citādi tā supersoniskā enerģija mani pa logu laukā izlidinās :D
Jēga??
"11 minūtes" daži citāti
Man ir jāpierod pie tā, ka tu esi kopā ar mani, kaut neesi man līdzās. (145)
Mēs visi protam mīlēt, šāda dāvana mums piemīt jau no dzimšanas. Ir cilvēki, kas to dara patiešām labi, bet lielākajai daļai mīlēt jāatceras, jāiemācās no jauna. Un visiem bez izņēmuma būs jādeg pagātnes emociju sārtā, jāatdzīvina prieki un bēdas, kritieni un atgūšanās, līdz kļūs saskatāms pavediens, kas rodams ikvienā jaunā tikšanās reizē un rāda pareizo ceļu. Pēc tam fiziskie augumi apgūst dvēseles valodu, un šo augumu sarunu mēs saucam par seksu. Šis vīrietis pamodināja manu snaudošo dvēseli, lai gan pats savu nozīmīgo lomu vēl īsti neapjauš. Es gribu darīt viņu laimīgu. (152)
Tu vari būt brīva tikai tad,kad līdzās ir mīļotais cilvēks. Kuram tu pilnīgi uzticies, ar kuru jūties nepiespiesti un kuru mīli no visas sirds. (100)
Dvēseles atbrīvošana no spriedzes bija tikpat ienesīgs vai vēl ienesīgāks darbs par miesas apkalpošanu. (91)
Nevīžīgi ģērbušies bieži izrādījās naudīgāki nekā tie, kas staigāja uzvalkos un kaklasaitēs. (110)
Hanifasa. Pirmo reizi šo vārdu izlasīju Maijas Īles intervijā, un nākamajā dienā izlasu to šeit, vēl nekad līdz šim nebiju to dzirdējusi. Sinhronicitāte vai selektīvā uzmanība?
"Jums piemīt mirdzums. Gaisma, ko rada liels gribasspēks, tāda cilvēka gaisma, kurš spēj upurēt svarīgas lietas, viņaprāt, vēl svarīgāku lietu vārdā. Šī gaisma atmirdz jūsu acīs."(118)
Turēties pa gabalu no kaislības vai akli atdoties tai - kas tavu dzīvi posta mazāk? (132)
Vēlēšanās tuvoties kādam ir dziļa un patiesa vēlēšanās. Šīs tīrās un neskartās vēlēšanās laikā vīrietis un sieviete iemīlas dzīvē. Viņi dzīvo godbijībā un pateicībā ik mirkli un vienmēr ir gatavi svinēt tiem dāvāto svētību. Šādi cilvēki dzīvo bez steigas, tie necenšas apsteigt notikumus ar nepārdomātu rīcību. Tie zina, ka neizbēgamais nekur nepaliks un patiesais vienmēr atradīs ceļu pie viņiem. Kad īstais brīdis ir klāt, tie nesvārstās, nezaudē iespēju un nelaiž garām nevienu burvības mirkli, jo zina katras nodzīvotās sekundes vērtību. (146)
Ciešanas, kurām bez bailēm esi ieskatījies acīs, ir ceļš uz dvēseles brīvību. (202)
Svētā prostitūcija. Savas ekstāzes Veltīšana Visumam. (221)
Mani klienti maksā par to, kas tiem pienāktos par velti. Klubā meitenes pārdod to, ko labprāt atdotu par vienu glāstu un mirkli patiesas baudas, un tas ir postoši. Es gribu mīlēt, un tas arī viss. Mīlēt. Dzīve ir īsa, vai arī pārāk gara, lai es varētu atļauties dzīvot tik slikti.
Viņa atdodas šim vīrietim, jo tikai tā varēs ieraudzīt pati savas slēptās mīlestības gaismu. (225)
Šis vīrietis pieskaras viņas augumam kā viņa pati. Nav nekādas vajadzības dot mājienus, lai viņš saprastu, kā viņai patīk.
Viņa atceras vīnu, ko bija dzērusi pirmajā vakarā, lēnām, izbaudot malku pa malkam, uzjūtot, kā tas sasilda un paver citu skatu uz dzīvi, kā atbrīvo un dara laimīgu. Tieši tāpat viņa vēlējās malkot šo vīrieti, lai uz visiem laikiem aizmirstu lētos vīnus, kurus izdzer vienā rāvienā, kuri spēj reibināt, bet pēc kuriem sāp galva un dvēselē paliek tukšums. (229)
Pasaule - tas ir jūsu augums. (237)
Naudas pelnīšanas dēļ dēļ cilvēki atlika savus sapņus, pacieta nepaciešamus ļautiņus, jo tā darīja visi. Jāiztur vēl mazliet, jo tā darīja visi. Bet laiks bija nepielūdzams - tu vērsies ar sapelnīto naudas žūksni pie Dzīves baņķiera, lai piepirktu pāris stundas savai dzīvei, bet tas atbildētu - nē, kungs, mēs to tikai uzpērkam. (240)
Paulu Koelju un šodiena
Kādu vēju Tu vēlies sagaidīt pūšam Tavās burās? Vai dzestro ziemeli, kas saldē sirdi, bet ļauj apzinīgi virzīties uz priekšu ar sastingušiem pirkstiem, iekrampējušamies plānos, noteikumos un piecgades vīzijās? Vai untumaino austrumu brāzienu, kas vieglprātīgi izjauc Tavu frizūru, izsit elpu no krūtīm, liel aizmirst par ēšanu, dzeršanu un kas šodien par dienu? Vai mitro rietumu dvesmu, kas aptver Tevi, Tavu kuģi, Tavas buras, visu iekšiņu un āriņu un liek augt un plesties un briest? Vai varbūt silto dienvidu vēja plūsmiņu, pret ko Tu vēlies tikai pavērst seju un ļauties tā glāstiem... Kuru vēju piesauksi un izvēlēsies, tas atnāks, tici man. Tikai pēc tam nežēlojies, ka dabūji, ko gribēji :D
Šī ir par jaunu meiteni, kura izaug Brazīlijas laukos, redzot parasto ikdienu; tikpat labi tā varēja būt Latvijas laukos ( izņemot tipisko sambas dejošanu un iespēju iemesties jebkuros ūdeņos jebkurā gadalaikā).
Viņa aug un sastop zēnu, kurš nepaņem viņas piedāvāto zīmuli, lai gan iepriekš pats prasīja. Viņi iet no skolas reizē, un viņa sajūt viņu kā biedru. Viņš nobijās no viņas.
Viņa iemācās norobežoties no sajūtām, nodalīt ķermeni no emocijām, jo emocijas dara viņu vāju. Viņa guļ ar vīriešiem, un daudzi atzīstas viņai mīlestībā, piedāvā roku, māju, skaistu dzīvi. Bet viņi viņu NEREDZ!
21 gados viņa meklē ko vairāk, un ko meklē, to atrod. Viņa sakrāj naudiņu un dodas brīvdienās uz lielpilsētu. Kādu dienu pludmalē viņa sastop ārzemju modeļu aģentu, un ar tulka palīdzību viņai piedāvā darbu kā dejotājai Šveicē. Viņa ir izvēles priekšā, vai nu riskē, vai dodas atpakaļ uz savu provinci un apprec savu priekšnieku apģērbu rūpnīcā.
Viņa izvēlas riskēt. Ar jaunām drēbēm čemodānā, ko nopircis aģents, viņa nonāk Šveicē, bet tā nav tikai parasta dejošana.. Viņa saprot, ka ir apmuļķota, un būs jāstrādā vairāki mēneši, lai sakrātu naudu vien atpakaļceļa biļetei. Viņa atkal ir izvēles priekšā, vai ir gatava arī pārdot savu ķermeni, un kāpēc?
Pirmā reize ir negaidīti vienkārša, un pēc pirmā vakara "ģimeniskajā" klubā ar stingriem noteikumiem un brīnumainā kārtā taisnīgu priekšnieku, viņa mēģina atrast atbildes uz jautājumiem, kas viņa ir, kā viņa jūtas par savu lēmumu...
Viņa saprot, ka meklē piedzīvojumus. Ne tikai naudu, bet arī veidus, kā izprast sevi. Viņa satiek daudzus vīriešus, un katru nakti arī pārguļ vismaz ar trijiem. Viņa pat ņem bibliotēkā grāmatas par seksu un psiholoģiju, lai labāk spētu darīt savu darbu. Bet iekšēji valda tukšums. Viņa spēlē teātri, spēlē vienu no trijiem tēliem - Nevainīgā Meitene, Liktenīgā Sieviete vai Līdzjūtīgā Māte. Viss ir tieši tik vienkārši, un ja viņas pakalpojumus nopērk uz stundu, ar seksu viņi vidēji nodarbojas vien 11 minūtes ( tas arī esot zinātniski statistiski aprēķinātais vidējais seksuālā kontakta ilgums), un pārējā laikā viņa klausās un runā... Viņa saprot, ka patiesībā viņai maksā par dvēseles apmierināšanu, ne tikai miesas.
Protams, ir arī ĪPAŠIE klienti. Tos viņa iepazīst tikai labu laiku pēc prostitūtas nodarbes sākšanas "Copacabana" klubā. Viens no viņiem parāda viņai psihes tumšākos nostūrus, un otrs... Otrs sākumā nemaz nav klients (kaut gan tas viņu ir jau agrāk ievērojis naktsklubā), bet gan uzrunā viņu kafejnīcā, sakot, ka viņai piemīt īpašs mirdzums un viņš vēlas viņu uzzīmēt. Viņa NEDRĪKST ļauties viņa vilinājumam, nedrīkst pieķerties, atvērties, jo pēc tam sāpēs. Bet viņš prot pārsteigt. Viņš ir iejūtīgs, maigs un sajūt viņu. Viņš pieskaras viņas dvēselei.
Izlasīsiet paši līdz beigām un uzzināsiet, vai viņi paliek kopā, neteikšu :) Pateikšu tikai tik daudz, ka cilvēks, kurš klausa savai sirdij, vienmēr atradīsies uz tieši viņam piemērotākās takas, lai cik tā reizēm nebūtu sāpīga un šaura.
Labāk rakstīt pašam savu grāmatu, nevis sekot pamācībām visu citu rakstītajās - sākot no vecākiem, draugiem, skolotājiem, darba devējiem, darba kolēģiem, Dieva, likteņa... Mēs paši rakstām katrs savu grāmatu, un paši esam atbildīgi, cik tā bieza, cik nobružāta, cik daudz eksemplāros izdosim un cik cilvēki to lasīs.. Ja Tu raksti savu grāmatu pēc labākās sirdsapziņas, neskumsti, ja to nepērk vai nelasa tik daudz cilvēku, cik Tev varbūt gribētos. Reizēm tikai laiks parāda notikumu patieso nozīmi mūsu dzīvē, un tikai pēc kāda laika varam savienot mazos notikumu punktiņus vienā gleznā, kas arī nekad nav pilnīgi gatava.
Kamēr dzīvo, zīmē savu gleznu!
Paldies Paulu Koelju, Tu esi Dieviņa dāvana cilvēkiem. Tu mazpamazītiņām
Realitāte
Savedu malku ar tačku kādām 3 dienām, sanesu ūdeni 2 dienām - dzeramais ūdens mums ar Andrīti aiziet apm. spainis dienā. No kuba atnesu vēl divus spaiņus ar mazgājamo ūdeni, lai virtuvē ir pilns lielais bačoks.
Virtuvi un otru istabu joprojām šoziem neesmu kurinājusi, nāk atpakaļ dūmi. Ir vēsi virtuvē, bet mūsu istabā silts. Jautāju Andrim Cekulim, vai varētu kādā dienā atbraukt apskatīties, varbūt sanāks viņam. Ar Tomu runājām, ka vajadzētu izņemt cepeškrāsni un vienu ķieģeli plītij, lai labāk vilktu. Vajadzētu izdoties kaut kad.
Lielajā šķūnī ir viena skaida augstu, augstu izbirusi, un es tur netieku klāt.
Sarkanajam bundulim atkal tā membrāna ir kaut kur aizgājusi, Toms rādīja, bet es neatceros, kas tur bija jādara :(
Sezonai gatavojoties
Vajag atkal divus lielos 250 l kūdras maisus.
Šogad atkal podiņos sēšu tomātus, tikai mazāk šķirņu (haha, tas nekas, ka no Zutiņiem vēl 4 jaunas nopirku),
Līgas gardos ķirštomātiņus, Alojas āra nedaudz, Gargamel, Costolluto Florentino, Brutus, vērša sirdis, Krimas melno, VIENU Kivi, un vēl simtu un vienu aizraujošu tomātiņu.
Papriku Monanta, daudzgadīgos loku sīpolus Baikāls, puravus, kolrābjus, no ķirbjiem TIKAI divas sēklas muskatķirbja, divas Olgu un pārējos Uchiki Kuri. Vismaz tie apēdas, ka nograb, vai pārdošanai arī labs izmērs.
Čufu jeb zemes mandeli noteikti podiņos, gareno riekstiņu šķirni, jo apaļā bija tumša un mazi riekstiņi. Pēc tam iestāda siltumnīcā un saaug burvīgi!
Himalaju gurķi, dabūju nedaudz sēklu vēl no Līgas Eglītes, jo manējiem es pāris hibrīdgurķus biju saaudzējusi klāt.
Cīnijas un samtenes mājas priekšas dobei. Lauvmutītes.
No stādiem - ir jau rudenī izaugušas mēnešzemenītes, kas būs jāizstāda tējas augu dobē.
Tējas augu dobē būs vēl vadziņas ar sievmētru, nigellu, pūķgalvi, cigoriņu, mārdadzi. Tur jau aug rūta, izops, dzeltenā raudene, deviņvīruspēki, ehinācijas ( pārstādīt tās no mājas stūra), dažas nabaga saldsaknītes (ja vēl nebūs iznīkušas), mēnešzemenīšu audze, kas sadalīta no mājas priekšas un pavairojas ar stādu dalīšanu.
Lielo dadzi iesēt kādā kaktiņā.
Nopirkt vēl pāris ēdamos sausseržus, vienu jaunu rabarberu un pāris cidoniju stādus, ko piestādīt klāt pie manējā, jo mans bezērkšķu krūms ir milzīgs, zied oranžiem ziediem, bet augļa neviena.
Šogad audzēt tiešām tikai to, un tikai tik daudz, cik apēdīs.
Kartupeļus var iestādīt arī vistu aplokā, lai neiet postā labā zemīte. Uzirdināt augsni.
Tikt galā ar tiem diviem nejēdzīgajiem trušiem, kas visu kasa ārā.
Ģikšu danču nakts 2025
Esmu gulējusi līdz šim četras stundas, bet nogurums ir minimāls.
Tā kā man nav mašīnas, tad bija jādomā, kā tikt uz Amatas pagastu. Bija domāts, ka dēls arī būs līdzi, bet vakarrīt izlēma, ka labāk paliks pie vecmāmiņas (dators, gardumi un nedalīta uzmanība :D)
Visums atsūtīja interesantu cilvēku no cita patāla Latvijas nostūra, kurš veiksmīgi aizvizināja mūs abus uz Ģikšiem.
Atpakaļ sarunāju braukt ar superīgo igauņu dancotāju, tas tik bija mājupceļš! Par to nedaudz vēlāk :D
Ieradāmies tieši laikā, un atradās pat ļoti laba, durvīm tuva vietiņa, kur nolikt mašīnu diezgan aizņemtajā apkārtnē. Tad brīdis uzvilkt danču kurpes un drēbju kārtu, uzfrišināt frizūru un sākas Goda solis dūdu pavadībā, kurā piedalā visi dalībnieki. Katram vismaz reizi mūžā būtu jāpiedalās šai rituālajā dejā, kas ir tik spēcīga, skaista un aizraujoša savā dinamiskumā, kur tu, sadevies rokās, sajūties kā daļa no lielā danču bišu stropa.
Arī šogad muzikanti atradās vismaz divās vietās, vienu brīdi Cūkas driķos tika lēktas arī foajē :) Stāvi tualetē rindā un kājas pašas kustas līdzi!
Kas ir svarīgi, lai danču nakts būtu izdevusies?
1)Laba veselība, jo ar sāpošiem ceļgaliem te būs grūti, īpaši tādos uzdevumos, ko lika izpildīt folkloras kopa "Upīte"! Viņi tā māk "paņemt" auditoriju! Un dejas bija aizraujošas un iesaistošas, ko nevarētu teikt par dažu labu citu priekšnesumu (khmm, somi, piedodiet, es gandrīz aizmigu jūsu trompetes bēru skaņās :D)
2) Labs uzēdamais, ak, es, vēdera kalps :D Tradīcija ir nākt ar savu groziņu kopējam galdam, (es šoreiz bezkaunīgi atbraucu bez :( ) Kad esi nodancojies, tā vien prasās kaut ko kalorijas uzpildošu, kā lietuviešu šakotis, kāds šokolādes ruletītes gabals, pīrādziņš vai siera cepums. Vakara gaitā parādījās arī zirņu biezenis ar rupjmaizi, kaņepju staks un pat kaltēti maizes augļa gabaliņi (saldena kartupeļa garša), pat burkānu gabaliņi un ābolu kaudzes. Manam vēderam bija, ko teikt par šo ļoti gardo kakofoniju :D Labi, ka uz beigām tualetē cilvēku bija mazāk :D
3) Laba kompānija. Šis laikam ir pats svarīgākais punkts, tāpēc pataupīju saraksta beigām. Paldies Rutai, Jāņa kungam, Smiltenes dīvainītim gidam, kuru satieku tai pašā vietā katru gadu ar to pašu ironisko tēvišķo smaidiņu, un daudzajiem pozitīvajiem tēliem, ar ko sanāca ilgākas vai īsākas dejas saspēles.
Dīvaini, šoreiz nenosvīdu tā pa īstam, lai gan līdzi bija trīs pārvelkamie krekli.
Iespējams, ka tas bija tāpēc, ka a) neilgi pirms pasākuma kultūras nama darbinieki bija ievaskojuši grīdu tik cītīgi, ka ātrāk pagriezties nevarēja! Nākamgad varētu palūgt nedaudz mazāk cītīguma šai jomā :) B) cilvēku bija ļoti labs apjoms - lasīju oficiālajā Ģikšu nakts atskaitē, ka esot bijis vairāk kā 700 cilvēku, bet bija ļoti ērti, vietas visiem pietika. c) laikam drusku piesargājos, jo citu gadu esmu ceļgalus samocījusi, šoreiz netrakoju ar "Ungāru" un citiem ekstravagantajiem lecamajiem gabaliem.
Uz rīta pusi kļuvu drosmīgāka un gāju pati lūgt puišus, ja netiku uzlūgta, bet deja likās laba. Visjaukāk izvērtās dejas ar kādu ļoti igauniska izskata un uzvedības igauni rūtainā kreklā - visu vakaru viņš smuki jogas taisnumā nosēdēja uz krēsla stūrītī (nu labi, visu laiku es viņu nevaktēju, vienkārši viņš sēdēja netālu no manas somas ar ūdens pudeli), un uz beigām es viņu sagrābu :D Pat Keiu apstiprināja, ka viņš esot visigauniskākais eksemplārs, ko viņa redzējusi. Bet dejoja labi, soļus ātri saprata un ritms arī bija. Tā ka - neskati vīru no cepures (jebšu sēdēšanas mierīguma).
Vēl viens samērā normāls partneris gadījās no Rēzeknes puses, rokas kā darba cilvēkam, runāja krieviski, mana auguma. Bet drusku stīvs bija, nebija mums tā kopējā plastiskuma, ko varētu vēlēties. Aizvilku viņu pirmo reizi Jokšu polku padricelēt, viegli negāja, bet pusdejā saprata, kā mani tur jāmētā no vienas uz otru pusi :D
Ar Jāņa kungu mums kā veciem paziņām saskanēja tai vakarā vislabāk, neiztika bez abpusējiem uzšāvieniem pa pēcpusi un kutināšanās izgājieniem, viss kā parasti :) Kādā ieturēšanās pauzē (ļoti ērti, ka kastē pie loga stāvēja garšīgi sēņu pīrādziņi) mazajā zālē mēs sēdējām un fascinēti vērojām ukraiņu, baltkrievu un lietuviešu dejotājus starp mūsu pāriem. Kā atšķīrās viens mazais ukraiņu puisis ar savu partneri! Puiša bikses man gan izraisīja jautājumus - kā modernās jogas bikses bez piegriezuma, bet nātna auduma kā pirms simt gadiem. Viņa izteiksme.... Tāda kā bezlaicīga miera un maiguma maska, augstā piere atgādināja kaut ko no senlaiku dievībām. Partnere sievišķīga, bet nevainīgā veidā, meitenīga drosme. Es viņus abus fascinēti vēroju, kad vien radās izdevība. Ir tādi pāri, kuri kopā izskatās kā radīti viens otram. Viņi bija vieni no tiem.
Vēl daži piemēri ir Emmelie Rochefeul ar savu garmataino partneri un Thibault Ramirez ar sievu West Coast Swing dejās youtube. Skatos un apbrīnoju, kā sadarbībā radoši dzimst brīnumi, ne jau bez smaga darba, bet ar milzu iedvesmu un aizrautību, ja viens plus viens ir bezgalība. Ja satiekas divi, kuru skatieni ir vērsti vienā virzienā un to ego nerausta viens otru katrs savā virzienā.
Ehh, aizrunājos dejas poēzijā.
Atpakaļ pie pragmatikas.
Jānis Bogdanovs noziedēja, kaut gan es viņam biju lūgusi, ka labprāt brauktu ar viņu mājās :D Labi, ka bija plāns B! Nu tad pastāstīšu, kā mēs ar Keiu ap sešiem no rīta braucām mājās ar Pāvela superīgo balto mašīnīti :D
Keiu brauca labi, mierīgi, jo bija migla, un nebija gulēts takš! Es mēģināju runāt pa ceļam, uzturēt kaut kādu enerģētisko tonusu, bet ik pa laikam sapratu, ka esmu diezgan daudzus teikumus izteikusi bezfilmā, jo saņēmu Keiu neizpratnes pilnos jautājumus, ko es tur murmulējot :D Pusastoņos bijām mājās kā štiki, istaba bija pavēsa, bet mēs abas atlūzām zem segu kaudzēm. Brīnumainā kārtā kājas nesāpēja gandrīz nemaz nākamajā dienā! Gribētos šādas naktis vismaz reizi mēnesī! Ala ir trīsstundnieks, bet tas arī labi :)
Jaunumi janvārī
Šodien uzzināju, ka patēvs miris. Nezinu, ne kā, ne kur, ne no kā. Nez kāpēc visu laiku domāju, ka būs iespēja ar viņu vēl kādreiz dzīvē satikties un pajautāt, kāpēc viņš uzvedās tā, kā uzvedās. Kaut kāda maza cerībiņa bija, ka ja satiktu viņu vēlreiz, jau pieaugušā vecumā, varētu dabūt kaut kādu nobeiguma sajūtu tam, kas notika bērnībā. Nu vairs nekā.
Rudenī Daigas Kareļinas ieteiktā divu krēslu metode bija jaudīga. Parunāju ar viņu. Sajutu diezgan skaidri un gaiši.
Mamma arī teica, ka tā baiļu sajūta, kas visus šos gadus mums sekoja, nu ir pazudusi. Lai arī bēgļi un krievi un teroristi vēl joprojām rada nemiera sajūtu, vismaz viens baiļu objekts ir zudis.
Otrs jaunums. Kopš decembra vidus esmu iepazinusies ar kādu interesantu trīsnacionālu cilvēku, kurš ir ienesis manā ikdienā jaunas vēsmas. Ir šai pasaulē apzinātāki vīrieši, kuri spēj komunicēt ar cieņu, pietāti un plašu skatījumu uz pasauli. Ļoti interesanti un savādāk nekā parasti. Pat ja nekas vairāk par komunikāciju mums nesanāks, es katru dienu jūtu, ka piedomāju pie savas uztveres fokusa, kas ir tas, uz ko koncentrējos.
Un sestdien Ainis paņēma mazo uz pāris stundām. Tas bija jauki. Protams, dabūju dzirdēt, kāda maita esmu, ka gribētu 175 eiro 107.50 eiro vietā, bet saprotu, ka viņam daudz izdevumu un nevarot vairāk atļauties. Teica, ka ja es nespējot nodrošināt bērnu, tad ņemšot pie sevis. Ha! Dievs stāvi klāt... Būtu jau labi, ja vismaz divreiz mēnesī uz pusdienu paņemtu mazo, lai tiek tēva klātbūtne. Redzēs. Pēdējā reize bija nedaudz pēc Jāņiem.
Mazais jau bija priecīgs, ka "Ainis mani atkal paņems kaut kad!" Ehh... Kas par dzīves situāciju. Nekas, tiekam galā, ja vien nav vakara ārdīšanās lēkmes.
Un pēdējais... Joprojām jūtu Tevi, mērkaķi. Tu varot vēsā mierā ar daudzām gulēt... Nu prieks par Tevi. Un es nedrīkstu sev to vairs nodarīt... Bet tas smaids, tas dzīvīgums, tas dzīves dzirkstīgums, kas plūst no Tevis.. Tik sen neko tādu nebiju sajutusi otrā. Zini, ka man niez nagi Tevi atbloķēt, bet NEDRĪKSTU!!!! Citādi atkal aiziešu pa pieskari, ka nograbēs vien. Un atkal sāpēs.
Sēklas 2024
Beidzot esmu notīrījusi, sagrupējusi un sapakojusi 2024. gada derīgo augu sēklas.
Šogad nolēmu piedāvāt jums izvēles iespēju - divus maisiņus ar sēklām - vidēja un liela auguma augi, vai 20 paciņas, kur katrs augs atsevišķi, un jūs varat izvēlēties, kurus augus gribat.
Tāpat arī izveidoju 2 veidu dobju paraugus, kā tos sasēt pēc augumiem - apaļai un četrstūrainai dobei.
Šeit saraksts ar augu sēklām, pie katras paciņas būs numurs, lai var atrast aprakstu kopējā sarakstā.
1. Himalaju griķis (Fagopyrum dibotrys) . 1 m garš. Viegadīgs. Aug dārza augsnē. Sēklas un lapas ir ēdamas, ziedi patīk kukaiņiem. Pašizsēja vai vāc sēklas rudenī.
2. Biškrēsliņš. Līdz 1 m garš, daudzgadīgs, aug arī sausās un nabadzīgās augsnēs.
3. Facēlija. Viengadīga. Fantastisks nektāraugs, līdz 1 m augsta, atstāt brīvu vietu ap augu, jo tieksme liekties uz visām pusēm. Vislabāk aug iekoptā dārza augsnē.
4.Sakņu cigoriņš. Divgadīgs. Pirmā gada rudenī var vākt saknes grauzdēšanai. Skaisti gaišzili ziedi arī tējai. Pašizsēja vai vāc sēklas otrā gada rudenī. Var augt arī nabadzīgās augsnēs.
5.Naktssvece. Divgadīga. Ap 1.2 m gara. Pirmā gada rudenī var ievākt gaļīgās saknes pārtikai. Otrajā gadā zied ēdamiem saldeniem dzelteniem ziediem. Aug arī nabadzīgā augsnē. Stublāji pēc sēklu ievākšanas otrajā gadā ir lieliski iekuri.
6.Sējas kaņepe. Viengadīga. Derīgs augs daudzveidīgiem mērķiem, tējai jaunās lapas un dzinumi, sēklas pārtikai, stublāji otrajā gadā kaņepju cementam. Bagātā augsnē, un ja sētas retāk, izaug lielas kā eglītes.
7.Kosmeja. Viengadīga. Balti un rozā ziedi, vecā šķirne no Rutas Taurenas. Līdz 1.3 m garas, nedaudz pašizsēja. Bagātīgi ražo sēklas. Aug dārza augsnē.
8.Ežziede. Daudzgadīga. Līdz 1.6 m gara, gaišpelēkzilgani bumbuļziediņi, ļoti patīk bitēm.
9.Deviņvīruspēks. Divgadīgs. Dzeltenie ziediņi tējā pret klepu, Pašizsēja.
10.Sirds mātere. Daudzgadīga. Līdz 1 m gara, pašizsēja. Aug dārza augsnē. Jaunos dzinumus pirms ziedēšanas vāc tējai vai tinktūras gatavošanai. Tēja ir rūgta, bet vērtīga!
11.Sievmētra. Viengadīga. Līdz 0.8 m gara. Latgalē sauc arī par smerdeli un pievieno desām. Dārza augsnei. Zaļganie vārpiņziedi patīk kukaiņiem.
12.Baltā kaķumētra. Viengadīga, bet ļoti labi izsējas. Bišu magnēts, kaķiem tik ļoti neinteresē kā zilā. Līdz 1 m gara, dārza augsnē izaug brangs, stāvs krūms. Balti ziedi.
13.Miega magone. Viengadīga. Līdz 0.6 m gara. Pašizsēja. Sēklas izmanto konditorejā.
14.Fenheļa agastahe. Īsmūžīga ziemciete. Līdz 1.4 m gara. Violēti vārpveida ziedi, ļoti patīk bitēm, īpatnēja anīsa smarža. Lapas un ziedus pievieno tējām.
15.Ilzīte. Divgadīga. Ļoti dekoratīvi dzelteni ziediņi, ko izmanto tējās. Aug arī nabadzīgās augsnēs saulē. Līdzīga margrietiņai.
16.Rudzupuķe. Viengadīga. Zili ziediņi ēdienu dekorēšanai un tējām.
17.Nigella jeb melnsēklīte. Viengadīga. Ap 0.5 m gara. Ļoti dekoratīvi bumbuļziediņi, izmanto floristikā. Sēklas un to eļļa ārkārtīgi vērtīga, to lietojuši jau senie ēģiptieši. Dārza augsnei.
18.Kliņģerīte. Viengadīga. Patīk kukaiņiem, uzlabo garastāvokli vien ar savu skaisto ziedu krāsu. Ziedus lieto tējās, ziedlapiņas ēdienos, satur daudz karotīna, eļļas izvilkums palīdz kakla sāpēm. Dārza augsnei.
19.Pūķgalve. Viengadīga. Neparasti tumšzili vārpveida ziediņi, nektāraugs. Ziedu galotnītes vāc tējai, no apakšas vāc sēklas. Var izmantot arī ēdienu aromatizēšanai. Mans mīļais augs.
20.Žurkuzāle. Divgadīga. Violeti zvanveida ziediņi, kas pēc tam nobriedina sēklas ar matiņiem, kas visur pieķeras, arī žurku kažociņos. Dekoratīvas platas lapas.
21. Balodene. Ap 1.3 m gara, violetas lapas, der salātos, dekoratīvs tonis dobes aizmugurei. Saulainai vietai.
Pamatkomplektā nebūs, bet atsevišķi piedāvāju arī senās šķirnes salātu sēklas, kas nepaliek rūgti, dažādu krāsu ozolītes, diždadža, lapu tabakas un viduslaiku auga sējas idras gardās sēklas.
Ja izvēlēsieties divas kopējās paciņas, tad cena ir ziedojums no Eur 15, ja atsevišķi, tad par paciņu no Eur 1 :) Sūtu ar DPD pakomātiem, tad papildus Eur 2, ja ar Omnivu, tad Eur 3.
Lūdzu dodiet ziņu privāti par savu izvēli, pakomāta adresi un Jūsu telefona numuru.
Lai jums skaistas un vērtīgas derīgo augu dobes!
Pēdējo dienu notikumi
Nobloķēju Tevi vakar. Es biju domājusi, ka varēšu sadzīvot ar to, ko Tu teici, bet dusmas lēnām kāpa un šodien sakāpa.. It īpaši, kad pirmo reizi sajutu, ka kāds dievina manus sejas vaibstus, manu balsi, par Andrīti runā kā par savu bērnu, ar tādu mīlestību... Mani pārņēma tādas dusmas, ka tik ilgi ļāvu sev dzīvot kā Pelnrušķītei emocionālā ziņā. Ka ļāvu Tev sevi drāzt bez izjūtām. Ar pašu minimālāko pieskaršanās devu, nolādēts!
Es esmu pelnījusi vislabāko attieksmi, lai mani dievina, tāpat kā es dievinu otru cilvēku. Lai mīlam viens otra augumu tik ļoti, ka vairāk spēka nav. Lai sarunājamies par visu un jebko, un nekas, ko vēlamies teikt, nav slēpjams, tabu vai kauns. Lai es jūtos ērti, droši un pasargāti kopā ar tevi, jo esam viens otru izvēlējušies šai dzīves brīdī...
Tas ir tas, ko man teica kaņepītē - mans dzīves uzdevums ir Apzināties sevi, savu ķermeni. Tikai šovasar to sapratu un sāku īstenot. Apzināties to, ka mums nav jākaunas no sava ķermeņa, no savām vēlmēm, no savām īpatnībām, jo katram šai pasaulē ir atbalss, katram būs kāds, kurš dievinās tieši to, ko un kā tu dari... Ir tikai jāmeklē.
Un Tu... Tu esi mana narkotika, no kuras es VARU tikt vaļā. Tu esi kārdinošs kā vēl neviens manā mūžā, bet es VARU no Tevis turēties drošā attālumā. Pašreizējā kapacitātē Tu neesi pelnījis ne naga galiņu no manis.
Mušu mire :)
Burvestība ar grāmatu
Nospļaujos (ne burtiski), aizeju uztaisīt ēdienu virtuvē, atnāku uz istabu, paēdu, tad aizeju pie grāmatplaukta aukstajā istabā, paņemu pirmo grāmatu, kas piesaista manu uzmanību, un atšķiru lappusi. Rudjarda Kiplinga "KIm". Tur melns uz balta rakstīts; "Do not run around in haste! Wise men do not rush."
Intuīcija un atmiņas druskas ieslēdzas. Atnāku atpakaļ uz silto istabu, pieeju pie drēbju plaukta, un dziļumā sataustu maisiņu. Viņdien, rīta agrumā ģērbjoties, biju ātrumā ietūcījusi tur, lai mazais neizsaimnieko.
Lipīgo domu ķeršana
Laba metode ir negatīvo domu aizstāšana ar neitrālu vārdu, piemēram, džemperis. Kad uznāk negatīvā doma, uzreiz - džemperis!
Paulu Koelju iesaka katru reizi, kad esi pret sevi slikts, sajūti greizsirdību, naidu, dusmas pret sevi, ieknieb sev rokā tā, lai jūt. Katru reizi aizvien mazāk un mazāk gribēsies dzīvot negatīvajā.
Pēdējo dienu noķertās domas un kā es viņas noķēru:
Vīrieši no manis grib tikai seksu - es izvēlos tos, kurus interesēju kā cilvēks un kuri interesē man.
Neesmu pelnījusi, ka mani kāds dzird dziedam - man ir daudzi teikuši, ka man ir lieliska balss.
Bet man nav pietiekami laba balss - Ja tu trenēsies, tā kļūs aizvien labāka un labāka.
Manas tējas nav pietiekami labas. - Es darīju visu, lai viņas būtu tik labas, svaigas, smalki sagrieztas, cik vien varēju.
Es neesmu pelnījusi jaunu pildspalvu. - Nopirku sev jaunu pildspalvu.
Es neesmu pelnījusi smalkmaizīti - nopirku maisiņu ar nocenotiem pīrāgiem, kas vēl bija mīksti.
Neesmu pelnījusi, lai mani uzklausa - rakstu, zvanu un runāju ar cilvēkiem, kuri var man iespēju robežās palīdzēt, un runāju pati ar sevi, lai saprastu, kad varu pati sev palīdzēt, un kad vajadzīga palīdzība no malas.
Nelūdzu palīdzību. - Lūdzu palīdzību.
11. decembris
Tāda sajūta, ka es ieslēdzu un izslēdzu emociju pogu. Kad esmu ar Tevi, tas notiek automātiski, kā kad satiekas magnētu pretpoli.
Tev, iespējams, tā nav un varbūt nekad nebūs, bet... es sapratu, ka tā vien ir dāvana, ka Tu man ļauj... Ka ielaidi atkal mani savā telpā. Ka devi to, ko varēji. Es jūtu, ka ar Tevi kopā man kļūst vairāk enerģijas, gribas vairāk dot pasaulei, vairāk dalīties, Tu esi kā brīnumnūjiņa, kuru paberzējot, izplatās laimes sajūta. Tādas ir manas sajūtas.
Kad es Tev saku, ka Tu esi visskaistākais vīrietis, kādu esmu satikusi, Tu vai nu kautrējies, vai tam netici, vai negribi, ka es to saku. Bet es nevaru neteikt, tie vārdi vienkārši nāk ārā...
Tā vispār bija tāda mistiska diena. Negaidīti notikumi savirknējās tik skaisti... Ir tādas dienas. Un tās ir jābauda.
No rīta uzrakstīju Tavam draugam, cikos būšu centrā, lai varam ar labumiem norēķināties. Es taisu krēmus, ziepes, augu pulverus un tējas. Viņš uzaicināja pie sevis ātri padzert kafiju, tā kā bijām divus kvartālus no viņa dzīvokļa. Un biju no rīta uzrakstījusi arī Tev, jo domāju, ka tai dienā Tev ir tiesa. Izrādījās, ka tā bija jau vakar... Un Tu teici, ka visa diena būs brīva... Ka tiekamies pie drauga uz brokastīm... Mana sirds sāka mest patīkamus kūleņus. Tā labā sajūta, ka dabūšu jaunu devu... Mmmmm.......
Aizgājām uz dzīvokli, pēc brīža man bija jāaizskrien izprintēt jaunas tēju šiltes, un pat bibliotēka bija maģiska, pat bibliotekāre krievietīte likās tik jauka... Viss sanāca ideāli, un atpakaļceļā burtiski lidoju. Lejā pie durvīm zvanīju, lai ielaiž, un draugs teica, ka Tu nonākšot lejā... Tu zini, kāda tā ir satraukuma un prieka sajūta... Tik sen tādu nebiju jutusi. Ka es gribētu Tevi samīļot tik ļoti....
Uzgājām augšā, Tu man novilki zābakus pēc mana lūguma... Mēs jokojāmies un zobojāmies... Nu labi, iespējams, ka maģiskās psylocybin sēnes arī savu lomu nospēlēja; tās esot patiesības sēnes, un mana vārdu straume un emocijas kļuva vēl aktīvākas :)
Paēdām... Devāmies pie Tevis. Man tas likās pašsaprotami, lai arī Tu biji pēc naktsmaiņas un varēji man pateikt, ka iesi gulēt, kas būtu loģiski un pašsaprotami. Nākamā arī bija naktsmaiņa, un es Tavā vietā vispār nebūtu no mājas ārā kustējis, pirms izgulētos :)
Mašīnā es paņēmu Tavu roku savējā, bet nejutu nekādu pretspiedienu... Tas bija sāpīgi. Es to noņēmu nost...Jāsavācas.
Tikām pie Tevis; atšķirība starp klusā centra skaisto kāpņutelpu un Maskačkas padjezdu bija diezgan ievērojama, bet man bija vienalga.. Uzbraucām pie Tevis, Tavs dzīvoklis smaržoja labi, jo pagājšreiz es nejutu neko, deguns bija tik ļoti ciet...
Tu biji man solījis vannu, un vanna tapa. Tā bija ideāla maniem izmēriem. Sasodīts...
Pirms tam Tu mani istabā izģērbi, un pats noģērbies... Aizbīdīji mani uz gultu...
....
Vannā ūdens sāka atdzist. Ar pūlēm atdalījos no Tevis un iegūlos siltajā ūdenī.. Paradīze... Vienkārši būt...
Caur durvīm jokojāmies un smējāmies, man tik ļoti patīk Tava balss un Tavs vieglums. Asais prāts un mēle.
Pēc kāda brīža palika garlaicīgi, un es atnācu atpakaļ pie Tevis, dvielī ietinusies. Apgūlos mierīgi blakus, neko neprasot un negaidot...
Pēc brīža Tu uzvilki bikses, un es sajutu, ka man arī jāģērbjas. Lai gan es gribēju palikt pie Tevis tāda pati, samīļoties, apskaut Tevi, turēt..
Tu neko pret mani nejūtot, Tu neesot pieradis pie mīlināšanās un emocijām, Tu domājot, ka var dzīvot kā Gen Z arī bez pastāvīgas dzīvesvietas... Un ar katru šo teikumu mana sirds palika skumjāka un mazāka un tukšāka.
Un es sapratu, ka man pie Tevis nav vietas. Tev vajagot daudzas, un Tev vajagot brīvību... Labi. Lai notiek...
Tu aizgāji gulēt, un es nogūlos Tev aiz muguras un apķēru Tevi. Tu iemigi, un biju salikusi Tavus pirkstus kopā ar savējiem. Tu pusmiegā pamodies un nokratīji manu roku nost, kā kaut kādu svešķermeni....
Jo vairāk es šo rakstu, jo vairāk saprotu, ka es uzvedos kā narkomāne, kārtējās devas meklētāja, kura pat to kārtīgi nedabūja. Nē, tieši nedabūšana arī ir tā deva.... Skaista kapsuliņa ar tukšu vidu.
Pēcpusdienā es saģērbos, un skatījos, kā Tu pat pusmiegā pārbaudīji telefonu, kad dzirdēji kādu ziņu atnākam. Bet manas ziņas ne atvēri ilgu laiku, ne uz tām reaģēji... Tas nozīmē, ka Es Tev Neko Nenozīmēju. Un tas Tev, Daina, ir jāsaprot! Jā. Tev ir citas, svarīgākas. Un man tas ir jāpieņem kā fakts. Un jābeidz līst tur, kur nevajag.
Marata Dzjubenko izstāde Apē
Neesmu mākslas kritiķe, tāpēc varu paust tikai savas sajūtas. Sena dvēsele. Tēmas noteikti ne no šī modernā laikmeta, drīzāk mūžsenas. Ļoti patika viņa ūdensrozes un īrisi - sulīgi toņi, gardi krāsu salikumi. Vietām gleznās izskatās, ka varētu nedaudz smalkāk piestrādāt, bet tā ir mana subjektīvā sajūta.
Biju uz
Pēc pirmās reizes bija daudz pārdomu. Uzstādītais mērķis bija mazināt noslieci uz nepieejamiem, izvairīgā pieķeršanās tipa vīriešiem. Šī tieksme ir tiešs pagātnes mantojums, un tas ir jāmēģina mainīt uz drošu, stabilu, pozitīvas attīstības pilnu skatījumu attiecībās.
Bija grūti iedomāties situācijas nākotnē, kur domātu, justu un rīkotos savādāk kā to daru pašlaik. Milzīga mentāla pretestība, jo šo bija jādara apzināti. Es cerēju, ka viņa tiks pa taisno man zemapziņā. Nekā.
Vairākas lietas noteikti apjautu. Jāmīl sevi vairāk. Redzu daudzus veidus, kā sevi apdalu. Ierobežoju. Redzu, ka citi kaut ko dara, bet man, lūk, nepienākas, jo tā teica kāds cits. Tā ir toksiska sevis nemīlēšana, un tas materializējas. Apjaušana, situācijas apzināšanās ir pirmais solis uz tās mainīšanu. Pieķert toksiskās domas.
Jutos tai skaistajā interjerā ar parketu un bidē tualetē galīgi neiederīga.
Pa to starpu domāju par savām sajūtām pēc pirmās reizes, kāpēc es jutu tik lielu neiederības sajūtu šajā skaistajā vidē ar seniem paklājiem, spilveniem, svecēm, gleznām... It kā es nebūtu pelnījusi atrasties tur.
Un otrajā reizē tieši tas arī bija tikšanās mērķis - noķert lipīgās, tumšās domas. Sākumā bija jāuzraksta uz papīra visas negatīvās domas, kas nāca prātā. Es teicu, ka esmu jau rudenī lūgusi kādam apzinātam cilvēkam ierunāt man balss ziņu ar tiem vārdiem, ko būtu gribējusi dzirdēt no tēva vai patēva. Viņa ziņa tiešām palīdzēja cīņā ar negatīvajām domām par sevi, un šis bija nākamais solis - tās apzināti pierakstīt un novērot.
Galvenā doma ir tāda, ka es neesmu pelnījusi būt vienkārši tāpat, ja es neko nedaru. Ka tikai strādājot man ir jēga, kalpojot citiem. To iedzina gan patēvs, gan vecmāmiņa. Interesanti, ka ne mamma, ne Artūrs neko tādu nav pauduši. Tas ir labi. Viņi drīzāk neapzināti ignorēja vai pameta, nekā centās pārveidot. No patēva vēl jūtu domu, ka es neesmu uzmanības vērta.
Pirmais uzdevums bija atrasties upes krastā un vērot, kā garām plūst nokritušās koku lapas. Uzlikt uz tās savu domu, kas tikko ienākusi prātā, un to palaist pa straumi. Ļoti laba metode, ja vien es nebūtu tik ļoti atslābinājusies, ka viņai vajadzēja mani modināt :D
Otrs vingrinājums bija skatīties sveces liesmā un vērot savas domas. Katru reizi, kad prātā ienāca kāda emocionāli negatīvi lādēta vai vispār kāda doma, bija jāiedomājas noteikts neitrāls izvēlēts vārds, manā gadījumā tas bija "džemperis". Domu aizstāšana, apturēšana. Lieliski. bet ne viegli.
Pēc divām reizēm tomēr sapratu, ka nav tās naudas vērts.
Vasarā atkal jādodas pie Ievas Ančevskas. Viņa ir smagsvars, kurai spēju pilnīgi uzticēties. Kā pirms piedzimšanas.
Bezsvara stāvoklī
Dzīvot bez smaržas sajūtas ir drusku kā bezsvara stāvoklī, bez pazīstamajiem pieķeršanās punktiem. Kā kustoties pa miglu.
Tev ir taisnība. Ir jābauda mirklis, nepieķeroties domām par nākotni un par pagātni.
Vispār nav gulēts gandrīz. Man bija dārga katra minūte ar Tevi. Vai maz drīkst tik daudz nozīmes piešķirt otra, tāda paša nepilnīga cilvēka domām un darbībām? Jā! Es izbaudīju katru brīdi. Ir tik laba sajūta gribēt dot no sevis enerģiju. Gribēt klausīties, ko Tu stāsti. Gribēt dalīties nevis aiz pieklājības un žēluma, bet gan tāpēc, ka gribas.. Tik sen tā nebija bijis.
Vai jebkurš var gulēt ar jebkuru? Ja pieņem, ka mūsos visos ir Dievišķā dzirksts, tad teorētiski var. Bet patiesībā mums ir paredzēts cilvēku kopums, ar ko saskan vislabāk. Vai mēs viņus dzīvē satiekam, ir atkarīgs no nejaušībām, likteņa un mūsu pašu izvēlēm.
Man gribas būt labākai Tevis dēļ. Strādāt ar sevi. Savām traumām. Nevilkt to bagāžu vairs līdzi. Ar tēvu jau diezgan parisināju, un par to saku Tev paldies.
Tu man dod motivāciju. Vispār jau pašai tā būtu jāatrod. Iespējams, ka tāda arī ir Tava loma manā dzīvē- iemācīties uzņemties atbildību par savu iekšējo pasauli. To kopt.
Izrādās, ka to balss ziņu par austiņām Tu esot man tomēr sūtījis! Daina, Tu esi tāda vista! Klasiskā anxious overthinker :D :D
Tu uz brīdi mani ielaidi savā pasaulē... Man patika tas, ko redzēju. Tu arī maini tēmas burtiski elpas vilciena laikā. Un, Tu esi agrais putniņš, kuram filozofija panesas jau piecos no rīta :D Tas ir tik labi, atpazīt gabaliņu no sevis Tevī...
Ko vēl es jūtu par Tevi- Tu esi darītājs. Kustība. Action. Dzīvīgums. Močīt :) Jess... Tu esi dzīvs! Vispār jau man patīk, ka Tu patīc daudzām. Lai gan tas ir nervus kutinoši, tas nozīmē, ka Tev ir, ko otram dot. Un tas ir ļoti svarīgi. Ko man gan būtu darīt ar tādu, ko neviena negrib... :D
Ā, kāpēc es skatījos Tavas zāles.. Meklēju vitamīnus, jo Tev jābūt veselam. Un aizrāvos ar virsrakstu lasīšanu. Jutos drusku vainīga, ka tomēr nevesela pie Tevis aizbraucu.
Man būšot jāstrādā ar savām emocijām. Varbūt vienkārši Tevi biedē to dziļums un jauda? Nebaidies. Ienirsti. Tev ir spēks iznirt. Un iznirsi pilnāks, bagātāks, jaudīgāks.
Jā, mēs nepavadījām visu vakaru un nakti smejoties, tas jāatzīst. Iespējams, ka es esmu pārāk nopietna Tev. Tas Tev pašam jāsaprot.
Jā, man ir svarīgas tās mazās lietiņas.. Ka Tu man uzvārīji tēju.. Un uzliki drēbes siltumā.. Un pamasēji plecus.. Un noskūpsti mani.. Apskāvieni vispār ir zelts...
Pamosties pusmiegā un Tevi sajust.. Tā ir pilnīga miera sajūta. Uzticība pasaulei. Sajūta, ka tā ir tā, kā jābūt. Mājīgi. Apkārt var notikt viesuļvētras, ūdensplūdi, apvērsumi, bet es apķeru Tevi kā koala lācītis un ieslīdu bezsvara stāvoklī.