"11 minūtes" daži citāti
Man ir jāpierod pie tā, ka tu esi kopā ar mani, kaut neesi man līdzās. (145)
Mēs visi protam mīlēt, šāda dāvana mums piemīt jau no dzimšanas. Ir cilvēki, kas to dara patiešām labi, bet lielākajai daļai mīlēt jāatceras, jāiemācās no jauna. Un visiem bez izņēmuma būs jādeg pagātnes emociju sārtā, jāatdzīvina prieki un bēdas, kritieni un atgūšanās, līdz kļūs saskatāms pavediens, kas rodams ikvienā jaunā tikšanās reizē un rāda pareizo ceļu. Pēc tam fiziskie augumi apgūst dvēseles valodu, un šo augumu sarunu mēs saucam par seksu. Šis vīrietis pamodināja manu snaudošo dvēseli, lai gan pats savu nozīmīgo lomu vēl īsti neapjauš. Es gribu darīt viņu laimīgu. (152)
Tu vari būt brīva tikai tad,kad līdzās ir mīļotais cilvēks. Kuram tu pilnīgi uzticies, ar kuru jūties nepiespiesti un kuru mīli no visas sirds. (100)
Dvēseles atbrīvošana no spriedzes bija tikpat ienesīgs vai vēl ienesīgāks darbs par miesas apkalpošanu. (91)
Nevīžīgi ģērbušies bieži izrādījās naudīgāki nekā tie, kas staigāja uzvalkos un kaklasaitēs. (110)
Hanifasa. Pirmo reizi šo vārdu izlasīju Maijas Īles intervijā, un nākamajā dienā izlasu to šeit, vēl nekad līdz šim nebiju to dzirdējusi. Sinhronicitāte vai selektīvā uzmanība?
"Jums piemīt mirdzums. Gaisma, ko rada liels gribasspēks, tāda cilvēka gaisma, kurš spēj upurēt svarīgas lietas, viņaprāt, vēl svarīgāku lietu vārdā. Šī gaisma atmirdz jūsu acīs."(118)
Turēties pa gabalu no kaislības vai akli atdoties tai - kas tavu dzīvi posta mazāk? (132)
Vēlēšanās tuvoties kādam ir dziļa un patiesa vēlēšanās. Šīs tīrās un neskartās vēlēšanās laikā vīrietis un sieviete iemīlas dzīvē. Viņi dzīvo godbijībā un pateicībā ik mirkli un vienmēr ir gatavi svinēt tiem dāvāto svētību. Šādi cilvēki dzīvo bez steigas, tie necenšas apsteigt notikumus ar nepārdomātu rīcību. Tie zina, ka neizbēgamais nekur nepaliks un patiesais vienmēr atradīs ceļu pie viņiem. Kad īstais brīdis ir klāt, tie nesvārstās, nezaudē iespēju un nelaiž garām nevienu burvības mirkli, jo zina katras nodzīvotās sekundes vērtību. (146)
Ciešanas, kurām bez bailēm esi ieskatījies acīs, ir ceļš uz dvēseles brīvību. (202)
Svētā prostitūcija. Savas ekstāzes Veltīšana Visumam. (221)
Mani klienti maksā par to, kas tiem pienāktos par velti. Klubā meitenes pārdod to, ko labprāt atdotu par vienu glāstu un mirkli patiesas baudas, un tas ir postoši. Es gribu mīlēt, un tas arī viss. Mīlēt. Dzīve ir īsa, vai arī pārāk gara, lai es varētu atļauties dzīvot tik slikti.
Viņa atdodas šim vīrietim, jo tikai tā varēs ieraudzīt pati savas slēptās mīlestības gaismu. (225)
Šis vīrietis pieskaras viņas augumam kā viņa pati. Nav nekādas vajadzības dot mājienus, lai viņš saprastu, kā viņai patīk.
Viņa atceras vīnu, ko bija dzērusi pirmajā vakarā, lēnām, izbaudot malku pa malkam, uzjūtot, kā tas sasilda un paver citu skatu uz dzīvi, kā atbrīvo un dara laimīgu. Tieši tāpat viņa vēlējās malkot šo vīrieti, lai uz visiem laikiem aizmirstu lētos vīnus, kurus izdzer vienā rāvienā, kuri spēj reibināt, bet pēc kuriem sāp galva un dvēselē paliek tukšums. (229)
Pasaule - tas ir jūsu augums. (237)
Naudas pelnīšanas dēļ dēļ cilvēki atlika savus sapņus, pacieta nepaciešamus ļautiņus, jo tā darīja visi. Jāiztur vēl mazliet, jo tā darīja visi. Bet laiks bija nepielūdzams - tu vērsies ar sapelnīto naudas žūksni pie Dzīves baņķiera, lai piepirktu pāris stundas savai dzīvei, bet tas atbildētu - nē, kungs, mēs to tikai uzpērkam. (240)