Jaunumi janvārī
Šodien uzzināju, ka patēvs miris. Nezinu, ne kā, ne kur, ne no kā. Nez kāpēc visu laiku domāju, ka būs iespēja ar viņu vēl kādreiz dzīvē satikties un pajautāt, kāpēc viņš uzvedās tā, kā uzvedās. Kaut kāda maza cerībiņa bija, ka ja satiktu viņu vēlreiz, jau pieaugušā vecumā, varētu dabūt kaut kādu nobeiguma sajūtu tam, kas notika bērnībā. Nu vairs nekā.
Rudenī Daigas Kareļinas ieteiktā divu krēslu metode bija jaudīga. Parunāju ar viņu. Sajutu diezgan skaidri un gaiši.
Mamma arī teica, ka tā baiļu sajūta, kas visus šos gadus mums sekoja, nu ir pazudusi. Lai arī bēgļi un krievi un teroristi vēl joprojām rada nemiera sajūtu, vismaz viens baiļu objekts ir zudis.
Otrs jaunums. Kopš decembra vidus esmu iepazinusies ar kādu interesantu trīsnacionālu cilvēku, kurš ir ienesis manā ikdienā jaunas vēsmas. Ir šai pasaulē apzinātāki vīrieši, kuri spēj komunicēt ar cieņu, pietāti un plašu skatījumu uz pasauli. Ļoti interesanti un savādāk nekā parasti. Pat ja nekas vairāk par komunikāciju mums nesanāks, es katru dienu jūtu, ka piedomāju pie savas uztveres fokusa, kas ir tas, uz ko koncentrējos.
Un sestdien Ainis paņēma mazo uz pāris stundām. Tas bija jauki. Protams, dabūju dzirdēt, kāda maita esmu, ka gribētu 175 eiro 107.50 eiro vietā, bet saprotu, ka viņam daudz izdevumu un nevarot vairāk atļauties. Teica, ka ja es nespējot nodrošināt bērnu, tad ņemšot pie sevis. Ha! Dievs stāvi klāt... Būtu jau labi, ja vismaz divreiz mēnesī uz pusdienu paņemtu mazo, lai tiek tēva klātbūtne. Redzēs. Pēdējā reize bija nedaudz pēc Jāņiem.
Mazais jau bija priecīgs, ka "Ainis mani atkal paņems kaut kad!" Ehh... Kas par dzīves situāciju. Nekas, tiekam galā, ja vien nav vakara ārdīšanās lēkmes.
Un pēdējais... Joprojām jūtu Tevi, mērkaķi. Tu varot vēsā mierā ar daudzām gulēt... Nu prieks par Tevi. Un es nedrīkstu sev to vairs nodarīt... Bet tas smaids, tas dzīvīgums, tas dzīves dzirkstīgums, kas plūst no Tevis.. Tik sen neko tādu nebiju sajutusi otrā. Zini, ka man niez nagi Tevi atbloķēt, bet NEDRĪKSTU!!!! Citādi atkal aiziešu pa pieskari, ka nograbēs vien. Un atkal sāpēs.