Šonakts zīmīgais sapnis
Un pēkšņi gultā ieraugu, ka viņam kājās ir kaut kādas džinsa bikses ar riktīgi daudz liekā svara, siksna šķībi greizi, apakšbikses kaut kādas vecas mežģīņainas (?)..
Es skatos un saprotu, ka neviens nav ideāls.
Šis bija par Tevi. Un par mani.
Tu mēģini izlikties perfekts. Un par to, ka es Tevi tādu padarīju savās acīs.
Nu ja gribas pamīcīties ar citām, tad tā arī pasaki, atvaino, Daina, man vajag izskrieties. Brīvību. Tusiņus. Apbrīnu no daudzām. Un es sapratīšu!
BET NEVAJAG TAD MAN ČAKARĒT SMADZENES UN SPRAUST BATONUS!
Tu domā, ka man nav bijušas nedēļas UK, kur gandrīz katru dienu pēc darba pie cita puiša braucu dzīvoties? Tas bija tik forši! Viegli! Jo nebija nopietni, un zināju, ka tā ir fāze. Izbaudu, un eju tālāk.
Bet man ir jāzina, vai Tev šī ir fāze, vai tas Tev ir asinīs. Jo man vajag Vienu. Nevis dalītāju uz daudzām. Ja Tu godīgi vari atzīt, ka šitāds būsi vienmēr, tad es vnk Tevi aizmirstu, pasaku paldies un skatos tālāk :)
Gan jau ir sievietes, kurām būtu ok, ka viņas vīrietis ar daudzām lakstojas, jo tas viņam ir dabiski :) Gan jau, ka ir. Mūsu puritāņu pasaulē varbūt nē, bet gan jau, ka ir, tik jāpameklē.
Mēs neesam perfekti. Mums tādiem nav jābūt. Mums ir jābūt īstiem. Dabiskiem. Autentiskiem. Patiesiem. Ar savām sāpēm un bēdām, bet no sirds. Ja ir grūti, tad ir. Izsāp, un iet tālāk. Neliek bēdu zem akmeņa, bet palaiž vējā :)
Es speciāli atstāju puskrāsotus griestus priekš Tevis :p Lai Tu nāc un pabeidz, jo Tev to vajadzēja :p
Un arī zālīti tikai gar dobes malu nopļāvu, tur gan bērns sāka protestēt, jo esot par skaļu :D