Pēdējās divas dienas
Paldies saku Dieviņam
Paldies saku manam eņģelim. Tu mani cel, Tu man iedevi savu enerģiju, Tu mani ver vaļā, dvēselei dzimt nav viegli, bet tā ir Tava misija. Pieņem manu dzirkstelīgumu, emocionalitāti, izbaudi neprognozējamību šai straumei, jo es tikai retajam šādi veros vaļā. Izbaudi to. Un pieņem mani, kāda pagaidām esmu, jo arī es augu mūsu mijiedarbībā, un katra jauna diena ir pārsteigums man pašai. Paldies par to, ka klausīji zīmēm.
Šai diezgan skarbajā mācību procesā vakar un šodien satiku divas Dvēseles sievietes ķermenī. Atšķirīga enerģija, bet viņu vēsts, viņu misija šai PaSaulē - līdzīga.
Vakar satiku maigu, spēcīgu sievieti dziednieci, ar kuru atradām kopīgu valodu uzreiz, viņas enerģija un manējā vijās ļoti harmoniski, jo viņai vairāk piemīt sievišķā, bet man - vīrišķā. Viņa ļoti labi atsaucās maniem impulsiem, un nepilnas stundas laikā izrunājām pilnu spektru, sākot no pasaules valdniekiem, līdz viņas pieredzēm ar vīriešiem un manas dvēseles uzdevumam. Šis stāsts turpināsies, viņa ir brīnišķīga, gaiša dvēsele.
Otra bija spridzīgāka, atsperīgāka. Kā nekā arī Lauva. Radītāja. Iedeva man sapratni par ķermeni ar mazo Dainu tajā, kura joprojām neapzināti, automātiski reaģējot, spēlējas Karpmana trijstūrī. Bet tas maksā 2.5 tūkstošus... Man tādas naudas nav, un pat ja būtu, šaubos, vai īsts dzīednieks pieprasītu šādu summu uzreiz.
Bet viņa iedeva man rindiņu ar lietām,
kas notiek, kad cilvēks nedzird savas dvēseles sāpes.
1. Pārliecība par sevi ir pirmais rādītājs, vai viss ir kārtībā ar psihi..
Es kā bērns pārņēmu sava Dieva - Tēva lomas izpildītāja - patēva pārliecības par sevi. Ne jau es jutos bezvērtīga, nevajadzīga, mana vieta ir tikai kūtī sūdus tīrīt, es neesmu nekāda medus krūze, kurai nedrīkst pieskarties, ka man nepienākas skaistie, pūkainie lillā cimdiņi par 50 centiem...
Tās bija viņa pārliecības par sevi, jo viņš bija uzaudzis bērnunamā, sists, mocīts, nicināts, nekad neredzējis mīlestību no vecākiem. Tās bija viņa traumas, un pirms tam viņu vecāku traumas.
Es izvēlos šīs viņa pārliecības atstāt viņam. Man ir manas. Es nomazgāju viņa mestos dubļus, viņa cigarešu dūmus, viņa alhokola elpu, viņa pretīgo pirkstu pieskārienus. Es attīru to, kas nav mans.
2. Sajūtas. Sajutos bezspēcīga, vāja, vainīga par to, ka vispār esmu, ka nemāku kaut ko pietiekami labi, ka neesmu pietiekami gudra, stipra utt.. Tās arī ir patēva, tēva un mammas dotās pārliecības, ar kurām es dzīvoju daudzus gadus.
3. Emocijas. Īpaši pusaudža gados aizturētās dusmas, aizvainojums, sāpes no pusaudžu gadiem sāk lauzties ārā, un izpaužas pret visu pasauli. Pretestība pret sistēmām, pastāvošo iekārtu arī ir rādītājs, ka iekšā jāveic dziedināšanas darbs zemapziņas līmenī. Piemēram, šorīt mēs ar mazo pirms dārziņa piegājām pie nojumes, kur stāv traktoriņi un mocīši, kur Andris visu pagājušo gadu bija spēlējies, un viņš kādas 5 minūtes pirms dārziņa pabraukāja ar šīm mašīnītēm, un es apsolīju, ka pēc dārziņa varēs vēl nedaudz pabraukāt, pirms atnāks autobuss. Ienākam grupiņā, un jaunā audzinātāja ar vāju rokasspiedienu kā plekstei, kuru es redzu pirmo reizi, saka, ka ar šiem braucamajiem drīkst spēlēties tikai tie bērni, kuru vecāki viņas ir atnesuši. Tad kāpēc tās stāv publiskajā nojumē? Un ko Andris sliktu viņām izdarīs? Pagājšgad tieši tāpat mēs atstājām savu mocīti - to gan kāds no lielajiem bija salauzis...Manī ir pretestība, un nezinu, kā to atrisināšu. Jāmācās pieņemt, ka šeit ir tā. Mājās būs citādi. Pieņemt to, ko nevaru mainīt. Plūst pāri kā ūdenim pāri akmeņiem, pāri asumiem, pāri blokiem. Plūst un aizplūst un palaist vaļā. Mēs dzīvojam cietā, skarbā, sāpju pilnā vidē. Vairot prieku, ne šo pretestības emociju. Lai viņa dara savu darbu. To es tagad saku sev.
4. Iekapsulētas emocijas. Sāk izpausties pret vājākiem tāpat kā pret mani izturējās stiprākais bērnībā. Jo viņam nepalīdzēja atrisināt savas traumas. Piedod, mammu....Piedod, lūdzu. Piedod, beta Edgar. Tu esi tāds, kā esi. Nu es Tevi nepārtaisīšu, kā man vajag :D
5. Psihosomatika. Trauksme. Steiga, ātra runāšana. Gadījumā nav par mani, vai kā? :D
6. Mazās slimības. Regulāri metas klāt vīrusi un infekcijas. Man tas ir kakls. Jāiemācās teikt to tieši tam, kam gribi to pateikt, nevis riņķī apkārt visiem citiem.
7. Negaidītas traumas, nepatīkami notikumi.
8. Nopietnākas traumas, slimības.
9. Ja cilvēks nesaprot, ka viņa Dvēselei ir jāmostas, ja neuzņemas atbildību par savām izvēlēm, dara sev pāri, Dvēsele izvēlas šo ķermeni utilizēt, kancelēt. Kad nav, tad nav kazai piena, un cilvēkā sāk aktivizēties pašsagraušanas mehānisms, piemēram, vēža šūnas. Jo visas Dvēseles traumas glabājas ķermenī.
Tātad. Uzdevumi.
1. Jāveido attiecības ar mazo Dainu. Jāpaskatās kādas meditācijas, kā dziedināt iekšējo bērnu. Jo kamēr es esmu mazā Daina, es kā sieviete neko nevaru dot savam Enģelim. Es tikai meklēju, kā aizpildīt tēva un patēva radīto caurumu.
Dot viņai drošības sajūtu, apziņu, ka viņas ciešanas ir galā. Ka ir laiks iet spēlēties :) Ka pietiek nest ūdens spaiņus un malkas klēpjus un barot mazos brāļus, un slaucīt grīdas, un barot lopus, un....
Sākt ar viņu runāties.
Ieklausīties, ko viņa vēlas. Kādi sapņi tai ir.
Nospraust robežas, lai es justos droši. Mammai nebija nekādu robežu. Ne pati mācēja sevi sargāt, ne man parādīt.
Izmēģināt jauno. Jo bail ir tikai no tā, ko nezinu, kas tas ir.
Pāris meditācijas:
iedomāties sevi un mazo Dainu uz karuseļa. Visskaistākais karuselis visskaistākajā vietā pasaulē. Jūs braucat uz visskaistākā karuseļa dzīvnieka, es turu mazo Dainu ar vienu roku, un ar otru turos pati. Varu izvēlēties, cik ātri braukšu, lai mazā Daina justos droši, un jautri. Es kontrolēju braucienu.
Eju pa zemes ceļu uz savu iekšējo svētnīcu. vietu, kur jūtos vislabāk. Visskaistāko mājiņu pasaulē, kur iekšā ir tik ērti, silti, jauki, garšīgi un smaržīgi. Pie durvīm ārpusē satieku mazo Dainu un sajūtu viņu, uzklausu viņu, ko viņa vēlas. Mēs ejam spēlēties, viņa ņem no cepeškrāsns laukā garšīgo kūku, mēs runājamies, skatamies princešu grāmatas, uzvelkam princešu kleitu, pucējamies, taisām matus, dejojam pie spoguļa, krāsojam nagus, krāsojam lūpas, mērām cepures, ejam ciemos pie kaimiņu meitenēm, kopā skatāmies viņu žurnālus, kopā spēlējam paslēpes un vakarā kopā aizmiegam lielā gultā, pirms tam stāstot viens otrai savus sapņus un piedzīvojumus.
Kad esam izspēlējušās, es nolieku mazo Dainu drošā vietā sev pie krūtīm, kur viņa klausās manus mierīgos sirdspukstus, un aizmieg saldā miedziņā.
Tad es izeju ārā no savas svētnīcas, aizveru durtiņas un pa zemes ceļu attālinos no tās, sadzirdot savus soļus, sazemējoties un jūtoties droši.
2. Jāsadod tam sūdabrālim pa olām. Tā, ka viņš no sāpēm vēlētos, kaut būtu miris. Ak jā, tēvam arī.
3. Jāpiedod viņiem. Aizstāt sevī parazītdomas, kas piederēja tolaik visuvarenajam tēlam, kam pār mani bija pilnīga vara - patēvam, ar īstajām, kas nāk no manas Dvēseles. Es esmu pateicīga viņam, ka viņa Dvēsele uzņēmās šo lomu parādīt man, ko nozīmē sāpes, lai es spētu piedot.
4. Mammai jāpiedod, ka ļāva tam visam notikt, un bija pārāk vāja, lai mazo Dainu aizstāvētu. Mammu pieņemt, kāda tā ir, un nemēģināt pārtaisīt.
5. Pieņemt sevī Lilitu. Tumšo pusi. Jo Ieva bija cietēja, upuris. Lilita radītāja.
Ideālā gadījumā katram cilvēkam iekšā ir 50% empāts un 50 % narciss. Abi ir vajadzīgi, lai būtu līdzsvars. Mamma bija empāts un tēvs un patēvs narcisi. Man bija lieliska iespēja redzēt, kā notiek dinamika šādās attiecībās, un izvēlēties, kā gribu veidot attiecības ar vīrieti, kādās enerģijās būt.
6. Sajust, kāpēc es te atnācu, atvērt radošo potenciālu, kas būs iespējams tikai pēc attiecību ar tēvu un māti un patēvu sakārtošanas.
7. Pārslēgt uzmanību uz to, ko vēlos. Katru dienu, gulēt ejot, pateikt paldies Visumam par labajām lietām, kas šodien notika. Tad tiks dots vēl un vēl, devēji jutīsies novērtēti un gatavi rīt dot atkal. Likt viņus pie darba. Beidzot :) Es tak jūs jūtu, tikai neesmu personiski iepazinusies vēl, lūdzu, piedodiet, mīļie :)
Es izvēlos pati radīt savu Likteni un pārtraukt šo destruktīvo reakciju ķēdīti.
Es esmu vērtīga kā unikāla Dvēsele, kas izvēlējusies atnākt uz Zemi baudīt fizisko ķermeni un apgūt savas mācībstundas. Es esmu drosmīga, spējīga piepildīt savus sapņus, radīt jaunu Realitāti, sadarbojoties ar citām unikālām Dvēselēm un Enģeļiem.
Līdz 34 gadiem man lielākais pārbaudījums ir bijis tēvs.
No 35 līdz 43 gadiem pārbaudījums ir runāšana. Vai spēju izteikt Visumam, ko gribu. Ja nespēju, tad netieku klāt pie sava radošā resursa, mākslas pasaules, radīšanas, nevaru nodibināt stabilu ģimeni. Attiecībās rodas spēcīga greizsirdība, kas patiesībā ir nedrošība par sevi. Bingo!
No 44 gadiem līdz 52 gadiem paredzēta sadarbība ar ārzemēm, mantojuma lietas. Līderisms, varu veidot kaut ko pilnīgi jaunu, unikālu, kas vēl nav bijis.
Un no 53 gadiem, ja esmu visu pareizi izdarījusi, iegūstu stabilitāti, pašrealizējos, viss ir, ģimene, nauda, talanti izpaužas...
11 jeb 2 esot vislabākā enerģija, vislielākā jauda radīšanai. Arī šai sievietei tāda piemita. Un tikai no manis atkarīgs, vai es viņu realizēšu, vai mazā Daina tiks dziedināta un darīs lielus darbus.
Pald-Dies!
Tas bija jaudīgi, un redzēsim, ko Visums dos rīt.