Jauns dzīves posms
Es esmu diezgan naiva vista pēc dabas, kam ir gan savas pozitīvās, gan negatīvās puses. Viena no negatīvajām ir tāda, ka es ticu cilvēkiem, ko viņi saka. Diemžēl pēdējie trīs gadi bija pārbaudījums manai nervu sistēmai, kādu vairāk nevēlos nekad. Pati vien esmu vainīga.. Un protams, viena pagale nedeg, reizēm biju pārāk skarba, reizēm noslēdzos, reizēm nepieglaudos pa spalvai... Bet sevi šantažēt ar bērna atņemšanu es nekad neļaušu, un gulēt ar cilvēku, ar kuru nav emocionālas tuvības, es arī nespēju. Viss dzīvē ir mācība, un dzīves skola ir visdārgākais, bet vislabākais skolotājs.
Vienīgi žēl, ka tagad iepirkumus no Apes vai Alūksnes somā ar autobusu jāved, un jādomā, kā salabot jumtu darbnīcai, kas uzlikts ķep- ļep, ka ūdens iekšā tek, vai elektrību pārvilkt, lai dušā var ieiet bez korķu izsišanas. Par pilošajām ūdens trubām ir jau samaksāts, tik nezinu, kā lai ziemā iztiek, kad atkal ūdens uz pāris mēnešiem aizsals, kā tas bija pēdējos trīs gados, un bērna tēvam bija nospļauties.
Pozitīvais ir tas, ka man tagad ir trīsgadnieks, kurš gan sazemē, gan iedvesmo, gan motivē. Vēl tikai jāsatiek krietns cilvēks, kurš parādītu, kādam jābūt īstam vīrietim, tēvam un mīļotajam. Un viss notiek, es jau jūtu :)