Radošums
Tomēr ir iespējams sajust tos cilvēkus, ar kuriem tās rezonē visvairāk. Tā ir vārdos gandrīz nenosaucama sajūta, kas uzdzirkstī, atbalsojas tavā dvēselē.
Daži piemēri. Kūdrai veltīts pasākums Tērvetes dabas parkā. Bulduru skolas stendā mēs piedāvājam bērniem iestādīt kūdras podiņā puķīti. Pie mums nāk rindām bērnu, daudzus vecāki rausta un baksta, daudziem ļauj pašiem izpausties. Vienu meitenīti ievēroju no daudzajiem citiem. Viņai bija apmēram 7 gadi. Es sajutu, ar kādu vērību un pārliecību viņa bēra zemi podiņā, cik saudzīgi un apzināti stādīja puķīti. Man bija sajūta, ka viņa ar to sarunājās. Tāda netverama sajūta, ka viņas rokās notiek brīnums.
Kad mācīju angļu valodu Rīgas Valsts tehnikumā, tur bija viens puisis, vārdā Aivis. 1.kurss.Es pati biju zaļāka par zaļu gurķi, grūti gāja. Bija daudz uz dažādi jaunieši, pīpējoši, skaļi, kārtīgi, klusi.. visādi. Daudz nebija tādu, atvērtu, jūtīgu. Šī galu galā bija tehniskas dabas skola. Aivis bija mākslinieks. Mani ļoti aizkustināja viņa tēlainā domāšana, viņa radošais gars. Viņš ar tādām replikām man atbildēja! Jutu, ka viņš turpina manu domu, aizved to negaidītos virzienos. Ceru, ka viņš ir spējis savu radošumu izpaust kādā unikālā jomā, jo jau puskursā viņš mainīja skolu, aizgāja uz saudzīgāku vidi- Kristīgo vidusskolu.
Vēl divi piemēri bija tikko nesen, mācot Bulduros. Mani iedvesmo prāti, kas ar iedvesmu paņem manu domu un attīsta, un piedāvā tik interesantus skatījumus, ka elpa aizraujas!
Mums katram ir iekšā unikāls kodoliņš, no kura staro tikai mums piemītoša enerģija. Man ļoti patīk neordināri, drosmīgi cilvēciņi, kas ļauj savam kodoliņam spīdēt spoži un nebaidās ar savu gaismu dalīties ar citiem.