Par zīdīšanu un ne tikai:)

Mazais jau liels..

Moka kaķi, slēdzina elektrības slēdzi, turoties staigā un rāpo ātri kā mazs bruņurupucītis. 

Ēd vareni- vakar pārbaroju ar ērkšķogām, un rezultātā - 5 kaku bikses :D

Guļ apmēram 2 x dienā, ceļas agri, pārāk agri :D 

Vāvuļo braši, katru dienu braucam skatīties mašīnas uz šoseju. Vakar neaizgājām līdz soliņam, pa kuru viņam patīk rāpot, jo bija slapjš. Viņš skatījās uz mani un jautājoši, uztraukti runāja, it kā sacīdams- mēs neiesim uz soliņu??

Viņam ļoti patīk vērot lielos elektrības stabus un stāstīt par viņiem.

Dabūja spēļu mašīnīti no Aiņa mammas, tādu lielu, kur var virsū sēdēt. Pašlaik vēl tikai mūziciņu slēdzina. 

Ak jā, un šodien ratiņi un šūpulītis nonāca jaunās mājās.. tāda nostaļģiska sajūta.. bebītis vairs nav mazs... :) 

19.marts.

Raudāšana mijas ar burvīgiem smiekliņiem!

Raud, jo:

Ratiņos garlaicīgi, gribas gulēt un ēst;

Ienesu iekšā un atģērbju- nepatīk (nu jau vairs Superbaby kostīms neder- nu ir zebriņa!)

Pārak ilgi gatavojos barošanai;

Naktī dodu  arī neērto pupu;

Gribas gulēt un piens nenāk tik ātri, cik gribas;

Putriņas pietrūkst- vakar bija Liiiela brēciņa šai sakarā!

Nakts vidū nobīstas no sapnīša...

Kopumā ņemot, raud maz. Vienkārši man tik ļoti viņa žēl tais brīžos! It kā dvēseli žņaudz kopā :D pats jau pēc mirkļa ir aizmirsis, bet es ta atceros!

5.marts.

8 mēnesīši un 10 dienas mazajai sēnītei!!

Tagad ir emocionālais brēcamlaiks.

Pups ne tajā pusē- brēciņa.

Ienākam no āra un jāvelk nost cepurite un Superbaby kostīms- brēciņa.

Bļodiņa izēsta- brēciņa.

Bums- brēciņa..

Toties kad nav brēciņu, tad ir tik mīļi smaidiņi un sarunas!!! Mazais eņģelītis. Jau trenē vēderpresi četrrāpus, kustina dipsīti un priekšu un atpakaļ, veļas vispār zibens ātrumā..

Un ir jau pusotrs zobiņš!!!

25.janvāris. 7 mēnesīši šodien!!! Jippī!!

Ķirbītim jau ver plati vaļā muti, arī kakiņa ir kā ķirbīša biezenis, ļoti viegli nokratīt un izmazgāt -  tikai vakar gandrīz viņu kakā ieliku, kad bija ar pliku dupsi dzīvojies, padarījis un tad aizvēlies prom. Labi, ka pamanīju :D

Vakar mēģināju kaut ko jaunu -brokoli. Viņa izteiksme bija sašutuma un noraidījuma pilna, un šonakt cēlās ik pa divām stundām, par plānu paliek tikai ar manu pienu. Rīt dosim puķkāpostu. 

Viņš ir tik gudrs, mīļš un prātīgs! Tik mierīgs bērniņš! Var stundām savas rociņas pētīt, kustināt pirkstiņus, reizēm vienkārši tur rociņu un skatās uz to kā dāma pēc laba manikīra :D

Esam iekāpuši jau otrajos ratos, kas paceļas uz augšu. Patīk vērot apkārtni, arī kaķi ir vienreiz jau tā krietnāk satvēris :D 

Vairs neraud un nespirinās, kad velku cepurīti. Laikam ir sapratis, ka tas nav nekas traks.

5.janvāris.6 mēnesīši.

Pusgada pote veiksmīgi pārdzīvota ar tikai pāris vakaru raudājieniem, tā, no sirds. Mīlulītis. Tik mīļš, mīļš bērniņš.. Es nezinu, kā var nemīlēt tādus bērniņus.. viņi ir tik īsti, tik patiesi, tik mīļi. 

Nu jau cenšas krietni pārvietoties. Tikai uz muguras un atmuguriski. Kā zirneklitis. Tad iestrēgst gultas stūrī pie segām un ieslēdzas "error" podziņa kā IRobot :D tad man jāiet un viņš atkal gultas vidū jāpārliek. 

Galviņu tur lieliski, braši un pārliecinoši; ar tādu pat pārliecību krīt uz sāniem, kad noguris. Vienreiz tā uzkrita virsū Vinetas dāvinātajai spēļu plastmasas bumbai, tad gan bija brēciņa ar asarām..

Smuki sagrābj ar rociņām jau pupu, kad ēd. Ļoti iesaistās tai procesā.

Pāris dienas tiek dots arī saspaidīts Ičiki Kuri ķirbītis. Galīgi nav sajūsmā, drīzāk izteiksme ir skumju un sarūgtinājuma pilna, ka mutē tiek bāzts kaut kas, kas nav pieniņš :D

Ziemassvētkos bijām pie Ances, pirms tam pie vecmāmiņas un vecvecmāmiņas kopā ar Anci- viņiem patika! Kad tik paaugsies, tad būs jautri!

Knupji. Pirmais pēc lieluma ir tā izstaipīts pa 6 mēnešiem, ka bērns tik pusknupi mutē lika, lai neaizrītos. Tagad tiek ar visu spēku piestrādāts pie nākamā izmēra pielāgošanas savām vajadzībām. Sākumā spļāva laukā ar slaolidu loku. Nu ir samierinājies ar likteni.

Čuriņa joprojām iet visos virzienos, tagad arī guļot uz vēdera. Klusiņām, lai neviens neredz... paceļu bērnu- zem bērna peļķīte :) pats tik smaida:D

Sarunu arsenālā pienākusi jauna skaņa, ipaši kad ir labā omā - hhhhhh.... 

Kad taisās čurāt, tad bieži skan klusa atvieglojuma nopūtiņa ar skaņu :D 

Vispār viņš ir eņģelītis.

25.novembris 5 mēnesīši.

Šodien, saraucis pierīti, cītīgi ar mēlīti taustīja smaganiņas. Laikam atklājums. 

Vakar pirmo reizi sagrāba manu seju, kad liecos klāt, viņu nobučot. Ar asiem nadziņiem cenšas piekļūt otrai krūtij, kad baroju. Vispār paēd pa kādām 5 min, reizēm pēc tam iemieg. Gandrīz katru dienu ejam ārā, es visdrīzāk izskatos bomzīgi pufaikā un gumijniekos stumjot ratiņus. Pusceļā līdz asfaltam viņš parasti iemieg.

Esmu laimīga, jo šodien izdevās "noķert" dzelteno eksploziju uz daudzreizējā gumijas paklājiņa. Veiksme, jo aizvakarnakt viss bija la staru un uz paladziņa, pie tam viņam ir tendence varen spēcīgi kūļāt kājiņas! Tas nozīmē, ka mīnas nokļūst visur :D

Bet lielākais jaunums- viņš jau pamatīgi, patstāvīgi un apzināti veļas! Jo dienas, jo brašāk tur galviņu. Rokas gan reizēm iet katra uz savu pusi, un tad viņš izskatās kā krastā izskalots bezpalīdzīgs ronītis, kas žēli īd. Bet lēnām jau atskārsme nāk, kas un kā jādara. 

Pret kombinezoniem un cepurītēm joprojām ir ļoti lielas antipātijas, ko pavada izmisīgi: Neij, neij, neij saucieni. Miedziņš ir ein, ein, ein, bet ēst gribēšana tiek nepārprotami parādīta ar izmisīgu rociņu vicināšanu un aizvien pieaugoša skaļuma brēciņu ar izsalkušām ačtelēm. Paldies Dievam, piens ir, un jūtos labi. 

Nav ne malka, ne ūdens jānes, ne ēst jāgatavo.. zelta dzīve! Štukoju par pavasari, kur ko pārstādīšu lielajā dobē (ehinācijas, melisas, maurlociņus,  sparģeli,  jo daudzgadīgo lauciņu atvēlēšu pupām un zirņiem vistu barībai. Vēl jāuzar mans raudeņu bijušais lauciņš lucenai trušu barībai. Gribēju jau sen raudeņu labirintu, varbūt arī beidzot taps.  Šoruden savācu dažadas sēklas- kliņģerīšu, cigoriņu, biškrēsliņu, facēlijas, griķu, pūķgalves, naktssveces, kaņepju- pavasarī dalīšos kopā ar stādiem ( monardu, ehinācijām, rūtu, vērmelēm, melisām..) 

3.novembris. 4 mēneši un 9 dienas.

Vakar atklāja savu deguntiņu, matiņus, māk iebāzt atpakaļ mutē knupi, ko pats izņēmis; smuki tur galviņu. Pa šo mēnesi esam iztērējuši 2 pamperus. Mazgājamie autiņi katru dienu ir viena veļasmašīna pilna-uz īso režīmu. Ideāli.

Iemesli smaidam un smiekliem:

*kad es izdodu jebkādas dīvainas skaņas

*kad kutina vēderiņu un kakliņu

*kad kāds pienāk parunāties

*kad ierauga mazo dzelteno cālīša mantiņu

*katru rītu :)

Iemesli brēciņai:

*kombinezons

*miega tuvošanās

*kad knupis aizbēg

*kad es sāku runāt barošanas laikā

*kad tuvojas pups, bet viņš paspēj pirmo mutē iebāzt roku, un ir sašutums, ka nenāk piens

*kad nāk miedziņš, un jāpapūlas, lai dabūtu ārā pienu. Paraud, pacīnās, paraud, pacīnās :D

* kad es uzbāžos ar pupu, ja nāk miegs

*kad es negaidīti nošķaudījos (pati pat izbrīnījos! Un viņš bija pusmiegā..)

*vakarā pēc potēm ir sava sāpe jāizstāsta.. :)

Bet vispār viņš ir ļoooti zolīds puisis.

Šāds 1.septembris laikam vēl nav bijis. Esmu viena pati mājās ar 2 mēnesīšus vecu cālīti vienā istabā, kaķis virtuvē un 80 dienu veci cālīši otrā istabā :) Jautri!

Atj.31.augustā:

Ja gribētu, es varētu droši iesaistīties BDSM spēlītēs, jo krūtis tiek rūdītas ne pa jokam. Kad šķiet, ka piens vairs netek ar straumīti, mazā, bezzobainā mutīte sāk raustīt manus krūtsgalus uz visām pusēm, un viņam ir pilnīgi vienalga, ka to otrā pusē atrodos es :)

Labā ziņa ir tāda, ka viņš sāk atpazīt savu rociņu- pagaidām tikai labo- kā sev piederošu un mēģina stūķēt mutē. 

Arī raudāšanas iemesli tagad ir pa 90% saprotami.

Ainis vakar teica, ka mazajam esot bail palikt vienam, jo iepriekšējā dzīvē ticis pamests.. Es tevi nepametīšu, mazulīt. Tu man esi pārāk dārgs.. lai cik bail man no šī visa nebūtu.

Atj.23.augustā:

Pēdējā laikā uz ēdienreižu beigām atskan kunksti, elsas, stenēšana, pat asaras.. šodien nenocietos, jāturas, bet gribas smieties- ēst gribas, bet gulēt arī.. brēc- neeeh- tas nozīmē izsalkumu, bet actiņas knapi vaļā turas. Tiklīdz kā ieriktēju uz gulēšanu, tā acis kā pogas- gribu vēl ēst!! Un tā uz riņķi :D 

Atj.15.augustā:

Viņš šodien ar skaņu pasmaidīja :)

Kad viņš ēd, viņš atšauj mazo pirkstiņu kā odiņš pakaļkājiņu, kad negrib, ka viņu traucē :)

Man ir aizdomas, ka viņš uztver manu Roku kā atsevišķu būtni. Viņš varētu rakstīt stāstu: "Roka un tās kaitinošās aktivitātes". Šī Roka gan tīra actiņas, gan kutina vaidziņus, gan slauka mutīti- visas nepārāk patīkamas darbības :D

Atjauninājums 10.augustā:

Sāku saprast atšķirību starp viņa raudām. Opras šovā bija kāda sieviete, kas spēja saprast mazuļu raudu veidus. A ko darīt, ja visi trīs veidi seko viens otram? Nēeeh- ēst; ahhh- vēderiņš sāp; ooh- miedziņs nāk?? Viņš tik ātri pieprasa ēst, it kā pāris sekundes vēlāk nedabūt pieniņu būtu pasaules gals :D 

Un viņš tiešām smaržo burvīgi. Tik maigi..

Un tas platais, gaišais smaidiņš ik rītu.. kaut ko tik brīnišķīgu nebiju redzējusi. 

Bet vienalga uz darbu gribas. Grūti ir nestrādāt. Stundas tiek atdalītas ik pa 2-3--- ēšanas reizēm. Piens sāk tecēt kā pēc pulkstens, parasti tad, kad ēdu :D 

Atjauninājums 8.augustā:

Esam uz dzīvi Apē. Mana mīļā zemīte.. Katrs elpas vilciens šķiet gards. Katrs kaktiņš- apmīļojams. Žēl tik tomātu un gurķu un dārziņa, kas palika arī Dobelē.. kaut gan arī te jau raža vācama- sīpoli, ķiploki, zirņi, tējas...

Siera kūka ir garda, bet sekas uz mazā puncīti- skarbas.

Nu šķiet pilnīgi normāli staigāt topless. Ja alternatīva ir sūrstoši krūtsgali :) kamēr esam divi, pilnīgi normāla prakse :D tagad saprotu āfrikānietes :D

Un vēl- vinam ir supercilvēka spējas sāpīgi ietrāpīt ar mazajām āķīšrociņām vai kājelēm pa krūšgaliem tā, ka vai jāpalecas :)

Šodien viņš svinīgi sevi divreiz apčurāja, kad dzīvojās pa pārtinamo galdu plikiņš. Ā, nē, bodijus arī apčurāja.

Viena krūts tek straujāk, otra lēnāk. Sāku ar straujāko, kamēr izsalcis. Uz otras beigām parasti acu vāciņi sāk vērties mums abiem ciet. Tikai man vēl ir uzdevums panākt atraudziņu :)

 No klusa kunksta līdz pilnasinīgai taurei ir apmēram pusminūte laika, tā ka labāk paspēt laikā.  Izskatās, ka "tūlīt vajadzēšana" būs no manis iedzimusi :D

Atjauninājums 24.jūlijā

Saruna visekskluzīvākajā restorānā pasaulē "Pie saldās krūts" kādā rīta stundā:

Restorāna īpašnieks:  "Kā varam jums pakalpot, cienītais?"

Ļoti īpašs klients: " Man šorīt dodiet abas krūtis, labi pilnas, bet ne pārāk cietas, lai man nav jāmokās, tiekot klāt pie piena!"

Ī: "Tiks darīts, augsti godātais!"

Saruna vakarā:

K: "Man lūdzu, krūti, ar tikai nedaudz piena, lai nevis līst, bet pil- lai varu tikai gūt mieru pirms gulēšanas! Un katru ap 10 minūtēm ilgi!"

Ī: "Ļoti atvainojamies, šādu opciju diemžēl nepiedāvājam! Toties- miera atgūšanai ir mūsu alternatīvā versija- KNUPIS!"

K: (Kļūst sarkans un vokalizē savu vēlmi trīsreiz skaļākā balss reģistrā)

:D

Atjauninājums 20.jūlijā.

Vakar iekritu savā melnajā caurumā, savā bezdibenī. Labi, ka Ainis prata mani izvilkt. Maziņais raudāja, vēderiņš bija sapūties, laikam es kaut ko biju ne tā apēdusi. Naktī arī pa stundai cēlās, tas pēdējā nedēļā ir jau standarts. Sākas caurā miega laiks, pirmo nedēļu medusmēnesis ir pagājis. Labi, ka viens no mums ir mierīgs. 

Pienāca brīdis, kad vēlreiz meklēju klātienes palīdzību šai sakarā, maziņais bija nemierīgs, man krūšgali sāpīgi..

Lapā zidit.lv atradu zīdīšanas konsultantes, visas bija kolosāli atsaucīgas un jaukas, bet visātrāk atbraukt pie mums varēja Dace Lisovska no Jelgavas. 

Tas bija tā vērts! Viņas otrā izglītība ir psiholoģe, un to tiešām varēja just! Viņa sniedza gan vērtīgus, praktiskus padomus zīdīšanā, gan arī iejūtīgu psiholoģisko atbalstu. No visas sirds iesaku!!

Tātad- pa punktiem. Pēdējā laikā maziņais ēda naktīs pa stundai, es pat nezinu, kā dienā miegs nenāk- bet sievietes organisms tā esot iekārtots, ka tās miega stundiņas "salasa". Iespējams, ka šinī karstumā mazais tāpēc arī lāga negrib pa nakti gulēt, vai arī ir sajaucis nakti ar dienu. Jo guļ ka susurs tagad, bet naktī ceļas ik pa stundiņai.. 

Tāpat- ja ir temperatūra mazajam, sievietes ķermenis var atdzesēt mazo, gan arī sasildīt. Virietis varot tikai sasildīt :)

Pēdējās dienās vairāk dzīvojamies pa lielo gultu, tas laikam tā arī paliks, matracis ir pietiekami ciets.

Par pašu zīdīšanu- es nebiju vienu puzles gabaliņu sapratusi. Viņa ķermenītim jābūt paralēli manam, un deguntiņam jābūt krūtsgala augstumā, un tad viņš AUTOMĀTISKI taisa platu muti un ceļ galviņu uz augšu. Un kad vēl ar roku krūtsgalu uz augšu paceļ, tad tā lieta aiziet. Arī ja ar pirmo nesanāk, tas ir ok mēģināt vēlreiz- mazo pirkstiņu lūpas kaktiņā, un tad viņš atkabinās. Svarīgi, lai lūpiņas būtu izrullētas uz āru- augšlūpiņu var ar pirkstu pacelt. To ir jātrenē, lai viņš iemācās. Un tiklīdz sāp, ņemt nost un likt vēlreiz klāt (viņš gan parasti atsakās :D)

Ja gadās saķert piena sēni un tā aizceļojusi uz krūšgaliem, kas kļuvuši sāpīgi dedzinoši, tad 3xd.var uzsmērēt "Stomagel" un mazajm mutīti ar sodas ūdeni patīrīt. Un izslēgt cukuru un baltos miltus no ēdienkartes uz 2 nedēļām (ui, tas būs traki, bet mēģināt var!)

Ja baro sēdus, vajag cietu spilvenu apakšā.

Man ir daudz piena, līdz ar to 15 minūtes ir pietiekami, citādi var ēst līdz pusstundai. 

Jāceļ viņu uzmanīgi, lēnām, jo viņš pirmos mēnešus pierod pie šīs pasaules. 

Ja čurā un kakā labi, tad piena daudzums ir pietiekošs.

Parunājāmies arī par dzemdību tēmām- NAV jāspiež tikai uz galda, un NAV brutāli sākumā piens jāatslauc līdz pēdējai pilei, bet to nav jēgas skaidrot cilvēkiem, kas ir mācīti savādāk. Novēlu citām sievietēm veiksmīgāku attieksmi un sadarbību ar dzemdību personālu.

Sakarā ar pašu pieredzi un vecākās paaudzes pieredzi- mēs skumstam pēc tā, ko nedabūjām.Viņi arī, un tas, ka padomju laikā sievieti izdzina kā darba zirgu,nenozīmē, ka tagad arī tā vajadzētu..Bieži vien šie komentāri par to, ka jaunā paaudze čīkst un pīkst, ir pašu neizstrādātās skumjas un sāpes..

**********************************************

5.jūlijs. Karstums. 

Zīdīšana ir viena interesanta padarīšana. Līdz šim nebija vajadzības pievērsties šai tēmai- nu tā ir dziļi personiska, jo galu galā, tās ir manas krūtis, piesaistītas pie mana kermeņa, un no tām atkarīgs, cik labi būs paēdis mazais pumpītis.

Pirmajās dienās baroju gandrīz pa stundai, un pirmpiens bija daudz un bagātīgs, pat nācās kādu pudelītes tiesu izliet ārā.. Žēl, ka Latvija pagaidām ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav savas piena bankas! Lūk, kā valdība rūpējas par mazajiem bērniņiem..150 000 eiro žēl, kamēr miljoni aiziet ....

Mazais Dieva bērniņš ir samērā akurāts- tagad ir 9.diena, ēd smuki ik pa 2.5- 3 stundām. Labi, ir reizes, kad mums viņš jāpieceļ, jo guļ lieliski.

Saku "mums", jo Ainis ceļas, pieliek, noliek, atraudzina, pārtin.. man ir zelta laiki- kamēr šuves sadzīs :D viņš arī koordinē krūts atrašanās pozīciju attiecībā pret mutīti- jo man guļus stāvoklī, ja vēl krūts cieta un pilna, ir gandrīz neiespējamā misija 2 minūšu laikā veiksmīgi panākt, ka mazais veiksmīgi "piekabinās". 

Arī "atkabināšanās" ir interesanta, jo ir teikts, ka uz beigām krūtī ir vistreknākais piens. Bet beigās viņš sāk zelēt krūtsgalu! Tā ka tā ir mana dilemma- cik ilgi varu paciest šādu eksekūciju, JO- ja uz beigām iebāžu viņam mutes kaktiņā pirkstu, lai atkabinātu, vai aizspiežu ar krūti deguntiņu uz sekundi,lai viņš atlaistu- atpakaļ normāli viņu nedabūsi! Tipisks vīrietis- viņš izsver pūles, kas būs nepieciešamas, lai piesūktos, un tās pāris piles piena, ko dabūs pretī, un izlemj nepiepūlēties.

Lai dzīve būtu vienkāršāka, esam nosaukuši vienu par Lielo, otru Mazo krūti. Lielā tiešām ir lielāka, arī krūtsgals platāks, līdz ar to mazajam cālītim ir krietni jāpacenšas, lai to varētu kārtīgi satvert. Protams, ka sākumā tas ir "jāieviedo", lai būtu kaut cik jēdzīga forma. Pirms pāris dienām izgudroju dzejolīti "Pele brauc" tautasdziesmas stilā, uz tualeti ejot:

"Daina iet, piles pil

No tā piena vezumiņ" :D

Īpaši traki ir naktīs, ap 12, 3 un 6, kad krūtis pilnas un  maziņais ne īpaši grib kooperēties.  Gadās, ka ar pienu ir notašķīts viss- manas rokas, dvielītis, Aiņa rokas, mazulīša mati.. 

Šodien bija kaut kas unikāls-arī parādīju Ainim- es pat neskāros viņām klāt, bet no spiediena gandrīz 90 grādos tecēja tāda skaista strūklaciņa! Es reāli varētu iztikt ar vienu krūti, jo mazais visu vienš reizē neapēd. Bet atslaukt arī nevar, citādi vēl vairāk piena veidosies!! 

Ja ir pazīstams Neti trauka princips, tad tas reizēm notiek ar mazā deguntiņu- dzer, un pa gultai tuvāko nāsi pāri malām plūstošais piens tek laukā, veidojot ezeriņu ap viņa mutīti. Apakšā klāju ūdensnecaurlaidīgu paladziņu no Abakhan audumu veikala- augšējā puse kā frotē dvielītis, ļoti parocīgs. 

Kā jau minēju, iepazinos ar atšķirību starp zīšanu un zīšļāšanu. Skarbā veidā. Kad piens iet uz beigām, proporcionāli pieaug krūsgalu jutīguma līmenis un mazā sakodiena spēks :D Tā ir drusku dilemma, jo krūtīs beigās esot vistreknākais piens, bet man sāp!! Vienreiz atļāvu viņam zīšļāt, cik ilgi grib, sakožot zobus- un tad krūšgals atgādināja izstieptu ermoņiku! Nekad vairs!  :D

Mazajam kunkulītim ir fantastisks arsenāls ar izteiksmēm, kādas tiek izmantotas, lai es skaidri un gaiši saprastu, ko viņš domā par manu vēlmi viņu barot tad, kad tas nesaskan ar viņa vēlmēm :D

1.pierīte uz augšu grumbās- es neiešu piepūlēties pat acis atvērt, dariet, ko gribat;

2. Mutīte kā pīlei knābītis ciet- šī lāde ir ir aizslēgta, un jums būtu drīzāk jāuzlauž atslēga, nekā jūs man te kaut ko iebarosiet;

3.uz augšu uzrauts viens mutes kaktiņš- nu, Daina, tu vari bakstīt ar to savu krūtsgalu pie manas mutes, cik uziet, bet viegla ironija ir viss, ko tu dabūsi;

4.saraukts deguntiņš- mazliet advancētāka versija kā iepriekšējā, ar ietvertu domu, ka es mēģinu viņam iebarot kaut kādu žurku indei līdzvērtīgu šķidrumu, un ka man nav vismazāko cerību to viņam iesmērēt;

5.saraukta pierīte, bonus pazīme- paliek sarkans. Šeit ir divi varianti- ja lokās kā priede sila vējos- būs kaka; ja nelokās- mums ir visas iespējas skaļi un skaidri dzirdēt, ko viņš ar mums  domā.

6.bet pats, pats iznīcinošākais ierocis viņa arsenālā, kad jau esam nomocījušies, nosvīduši, īgni viens uz otru ("tu to krūti nepareizi turi", "tu maziņo parāk spied", "nekusties tik daudz" u.c replikas), viņš vienkārši guļ kā eņģelītis, actiņas ciet, un SMAIDA!!! Un tad mēs nevaram neko citu ka tikai sākt smieties!!

Tomēr mēs arī esam viltīgi un izmantojam katru izdevību, kad mazais knābītis virinās plaši, un piebarojam to ar vislabāko mantu pasaulē- pieniņu.