Dainas Dveseles Darzs - Blog

Kas labs notiek manā pusē...

Tue, 25 Nov 2025 06:01:00 +0000

40 sēklu veidi gaida sapakošanu

liftinga krēms vakar gatavs, sanāca lielisks, maigs, labi iesūcas ādā,

šogad mazāk tēju veidu - sieviešu (asinszāle, melisa, sarkanais āboliņš, pojeņu ziedi, ugunspuķes ziedi), mieram (baldriāna sakne, virši, piparmētra, raudene, melisa, pūķgalve), pelašķu, topinambūru ziedi, asinszāle, zeltgalvīte,

pulveris vēl jāuztapina - drusku jau aizsūtīju - nātre, gārsa, vārpatas sakne, kosa, pelašķi, cidonijas, kaņepes, ceļmalītes, bērzu, upeņu lapas...viss smalki samalts.

pretparazītu pulveris - krustnagliņas, vērmeles, biškrēsliņš. šogad nesavācu daudz vērmeļu. tikai dažiem sanāks :)

zobu pasta - kokosriekstu eļļa, soda, kalcija karbonāts, ksilitols, piparmētru ēteriskā eļļa.

vēl jāuzbrūvē roku krēms ar smaržām - zemeņu, vaniļas, apelsīnu, pačūlijas u.c.

un vēl viens īpašs pasūtījums balzamam gaida savu kārtu. Dikti gribējās dabūt rīsu kliju eļļu... bet laikam jau nesanāks....

tauksaknes un asinzāles ziede ir gatava.

Ziepes! vienu porciju 5 kg jau savārīju, dažas pat 3 x pārvārīju ( labāk neprasīt) :D bet sanāca ideālas. Tējas koka, egļu, kaņepju un auzu skrubjziepes, rožu, lavandas, kliņgerīšu, liepu ziedu...

Gribas visu pabeigt līdz decembrim, lai var sākt reklamēt un sūtīt.

Un tad sākt baudīt pirmsziemassvētku mieru :)

Sajust

Thu, 18 Sep 2025 07:56:00 +0000

Pamodos šorīt pēc piecu stundu miega, ar smaidu uz lūpām. Vakar bija diena, kādu gribētu dzīvot katru.

Darbiņš skaistā dārzā, kas pieder lieliskai saimniecei, putras bļoda, pusarbūzs ar karoti, un tad vakarā prom uz dančiem!

Folkklubs "Ala" ir izcila vieta, kur tiek svinēti danči. Dzīves svinēšana!

Danču placis ir trīsreiz par mazu, sviedri līst aumaļām, jāņem līdzi pārvelkami krekli, lai nepil sviedri otram aiz krāgas.

Entuziastiski muzikanti ar vijoli , akordeonu un bungām. Izcili!

Ragana, Ungārs, Padespaņs, Mazurka, Īrs pa trīs, Šternpolka... Visas no galvas neatceros, bet youtube atrodami simtiem danču, gan latviešu, gan citu tautu. Patiesībā- kāda tur dalīšana, vēsturiski lielākā daļa parasti cilvēku strādāja fizisku darbu, un vakarā sanāca kopā kādā šķūnī vai deju placī izlādēties, atbrīvot enerģiju, uzkrāt spēkus jaunai darba dienai. Un tiešām- vakar no 11.00 līdz 18.00 rukājot pa dobēm, un no 20.00 līdz 23.00 dancojot, es šorīt jutos pilnīgi spirgta savos 40 gados :D

Soļus ierāda "Rīgas danču kluba" dalībnieki, un pievienojas visu nacionalitāšu un vecumu dancotāji.

Dejoju gan ar Tunisijas puisi, kurš tagad dzīvo Francijā, gan Kanādas pilsoni, kurš pat iestājies Danču klubā, gan ar poli, kurš vairāk gan izskatījās pēc vikingu pēcteča, gan ar virkni latviešu dejotāju.

Kāpēc man ir šī pozitīvā atkarība? Sajūtas!

Diemžēl,diemžēl.. Latviešu puišiem tās ir galīgi nobloķētas! Es redzu viņu traumas, viņu bailes, viņu nervozitāti... Un jūtu līdzi.

Nav jābūt perfektam, soļus iemācīties var ātri, bet ļaušanos dejas ritmam.. Nav pat acīs otram jāblenž, bet izjust kustību prieku, atslābināt to prātu beidzot!

Tehnika ir laba lieta, bet izjust savu ķermeni dejojot... Izjust otra ķermeni dejojot..

Es nekad neveidošu attiecības ar silto zemju iedzīvotājiem, bet par mani mazākais tunisietis kustējās kā zivs ūdenī! Viņam ir gurni! Viņš kustas! Izjūt enerģiju, izjūt plūsmu..

Un kontrasts ar mūsu stalto bāleliņu, kurš sažņaudz manu roku kā spīlēs, soļi perfekti, bet sajūta, ka dibenā viņam miets iesprausts! Tak atbrīvojies reiz! Tev nevienam te nekas nav jāpierāda vai jāizrāda, vienkārši jābūt.. Bet ja starp sevi un sajūtām uzcelta siena.. Ehhh... To var momentā just.

Arī man, kad kādā dejā sēdu malā, ja neesmu uzlūgta, vai pati neesmu uzlūgusi, ir sajūta, ka mani neviens negrib, ka mūžīgi palikšu viena, ko es te daru, visi dejo, a es kā veca beka sēdu malā.. Tādas domas maļas pa galvu. Toksiskas.

Un tad es tās aizgaiņāju, pieceļu savu pēcpusi un aizeju pēc glāzes ūdens, vai apskatos, kur ir kāds brīvs dejotājs. Vienītī esot, tas prasa piepūli un piespiešanos, īpaši, ja ir latvietim nepatīkamā sajūta, ka pašam ir jāpiedāvājas.

Tiem, kas pārī, ir vieglāk. Bet- viņu ceļš līdz attiecībām ir viņu pašu izvēles rezultāts.

"Ala" rullē! Tagad 200 km uz māju, un oktobrī atkārtojums :) Katra reize ir unikāla, jo vienā un tai pašā upē divreiz neiekāpsi. Gan upe būs cita, gan Tu būsi cits.

Dienas

Thu, 20 Mar 2025 08:29:00 +0000

Un tā paiet mūsu dienas... Cik atļaujam sev dzīvot, cik baudīt, cik mīlēt, cik pieņemt, cik atvērt sirdi, tik arī ir... Ne vairāk, un ne mazāk...

Katra diena ir iespēja kam jaunam, kam neizmēģinātam, kam izsapņotam.

Katra diena ir iespēja paskatīties, kā es reaģēju uz situācijām, uz vietām, uz lietām, uz citiem cilvēkiem.

Katra diena ir iespēja pārvērtēt,vai daru vislabāko priekš savas dvēseles.

Katra diena ir jauna lapa, un tikai es pati izvēlos, ko uz tās zīmēšu, krāsošu, līmēšu vai saburzīšu.

Arī saburzīšana der, arī asaru pleķi der, jo mūsu dzīvē nav soģu, nav vērtētāju, nav kritiķu, kā vien es pati, mana sirdsapziņa.

Arī drūmās dienas der, jo tās parāda gaišo dienu skaistumu. Tikai noticēt, ka nāk gaišā diena. Jo viņa neizbēgami, neapturami nāk, un piepilda mani ar zeltainu prieku un mieru.

Sun, 09 Feb 2025 16:13:00 +0000

Mēs meklējam šai pasaulē savu atbalsi, kādu, ar ko būtu kas līdzīgs... Ne viss, bet pietiekoši daudz, lai būtu interesantas sarunas, līdzīgas vibrācijas; lai ir patīkami gan garīgi, gan fiziski. Kad to atrodam, tad jāiemācās negribēt to paturēt... Palaist. Jo nekas mums nepieder. Un uztvert katru jaunu dienu, katru notikumu kā dāvanu. Negaidot, un ar pateicību.

Sirds izplešas

Thu, 06 Feb 2025 12:40:00 +0000

Kad satiec kādu cilvēku, ar kuru kopā vari būt dabisks, vienkāršs un nebaidīties no nosodījuma vai kritikas, iestājas tāda nereāli maiga sajūta, it kā sirds izplestos. Kad nav jāaizsargājas. Nav jācīnās. Neko negribas, kā tikai pieņemt vēl vairāk no otra esības, bet to neprasot. Klausot savai iekšējai balsij. Man tā ir bijis periodiski, bet ne ilgstoši. Jāmācās šoreiz nesabotēt to, kas IR. To, kas ir skaists, unikāls un tuvs. Savādāks, bet pietiekami līdzīgs. Izbaudīt šo pieredzi. Ja Dieviņš domā, ka man to pašlaik vajag, tad es ar lielāko prieku to pieņemu. Pal-Dies!

Pieķeršanās tipi

Mon, 03 Feb 2025 13:03:00 +0000

https://www.la.lv/piekersanas-tipi-kadi-mes-klustam-kad-milam

Ir četri pieķeršanās tipi, atkarībā no attiecībām ar primāro aprūpētāju agrā bērnībā.

1. Drošais pieķeršanās tips veidojas, kad bērns ir drošs, ka viņa vecāki (vai to aizstājēji) būs pieejami, atsaucīgi un palīdzēs grūtās un biedējošās situācijās. Ar šādu pārliecību audzis cilvēks droši pētīs pasauli, būs pārliecināts par sevi.

Tuvām attiecībām ir liela vērtība, un tās ir neatņemama laimīgas dzīves sastāvdaļa;

ieejot attiecībās dabiski, paredz, ka tās būs saistītas ar zināmiem pienākumiem un atbildībām, kurus labprāt arī uzņemas;

spēj adekvāti redzēt otra cilvēka nepilnības, neskatoties uz to, pārliecināti, ka tas ir viņu cilvēks un būs liela vēlme šīs attiecības saglabāt: jā, neperfekts, bet mans dārgums;

attiecībās ir ļoti svarīga savstarpējā cieņa un lai viņus cienītu. Piemēram, bērnus audzina divi cilvēki, nevis kā teiktu izvairīgais, tā ir tikai sievietes funkcija, vai kā trauksmainais, kas, uzmetis lūpu, visu vilktu uz saviem pleciem;

veselīga pašapziņa un veselīga izpratne, kādām attiecībām būtu jābūt;

neizvairās no tuvības, bet arī neiekrampējas tajā, spēj atzīt savas kļūdas, atbalstīt otru un piedot, iziet uz kompromisu un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēt savas robežas, atvērti komunicēt par neērtiem jautājumiem, bez dramatizācijas izpaust savas emocijas.

Tā kā uzticamā tipa cilvēku ir ap 30%, tad viņi bieži ir attiecībās ar cita tipa pārstāvjiem.

Ja attiecības neizdodas, ir sevi izsmēlušas, uzticamajam ir grūti tās pārraut, izšķirties; tendence dot tuvajam cilvēkam daudz iespēju atgriezties, laboties, mainīties; visu laiku mēģina otru saprast, lai piedotu vai attaisnotu; ja attiecībās zaudē drošības sajūtu, tad daļēji sāk brukt arī pašidentifikācija.

Cilvēki, kuri ir attīstījuši sevī uzticamo piesaistes tipu, ir spējīgi izveidot veselīgas, harmoniskas un siltas attiecības galvenokārt tādēļ, ka balstās uz sevi, neiekrīt atkarībā no otra cilvēka, bet patiesi rūpējas par tiem, kurus mīl.

2. Trauksmainais tips

Izveidojas tad, ja bērnībā ir trūkusi beznosacījuma mīlestības pieredze (mātes mīlestība) vai uzmanība. Šī piesaistes tipa pamatā ir konflikts, kurā bērns piedzīvo situācijas, kad vecāks vienā gadījumā ir pieejams un atbalstošs, bet citos – nav. Tas rada priekšstatu, ka mīlestība ir jānopelna, kaut kā īpaši sevi pasniedzot vai uzvedoties.

Trauksmainā tipa pārstāvjiem ir vislielākā vajadzība pēc tuvām attiecībām un vēlme dalīties savā gaismā ar apkārtējo pasauli, bet iekšējo draudu vai baiļu sajūtas dēļ pats to sev neatļauj.

Ikdienā šī tipa cilvēks var būt mierīgs un uzticams, bet iemīloties vai kādā stresa situācijā viņa uzvedības modelis kļūs acīmredzams. Pamatā viņu raksturos tieksme meklēt kādu, kam pieķerties, un bailes iepazīt pasauli:

pārspīlēti daudz domās par īpašo cilvēku (ik pēc piecām minūtēm pārbaudīs telefonu, pārlasīs ziņas, rakstīs, apvainosies vai pārdzīvos);

stipri otru idealizēs, viegli un ātri iemīlēsies;

raksturīga pārliecība, ka mīlestības objekts ir vienīgā īstā mīlestība vai pēdējā iespēja;

histēriska uzvedība – manipulācijas, situāciju dramatizēšana, pastāvīga uzmanības pieprasīšana;

spēcīgas emocionālās šūpoles, vainas sajūta; sajūta, ka otrs ir pārāk labs, ka neesmu viņa cienīga, tādēļ visu laiku mēģina pierādīt, ka ir mīlestības vērta, barojot pārliecību, ka mīlestība ir jānopelna;

pat tad, kad ir pārliecība, ka īpašais cilvēks mums neder, tiek dota viena iespēja aiz otras, pastāvīgi attaisnojot otru;

aizraujoties ar otru cilvēku, zūd pašu prioritātes, aizmirstas zināšanas un vērtības;

pašvērtējuma problēmas, grūtības apzināties savu vērtību, devumu, ieguldījumu;

nejūt robežas pašatdevē, grūtības pateikt nē, apstāties un ievērot mēru, ziedojas, no šejienes arī atkritiens un sajūta, ka izmanto;

visu laiku koncentrējas uz savām emocijām un, kamēr nesaēdas savus sadramatizētos emocionālos stāvokļus, uz otru cilvēku īsti nereaģē – ir izslēgts no patiesas tuvības.

Kā izeja no šādiem stāvokļiem raksturīgā uzvedība ir:

sadramatizēt situāciju līdz pakāpei, kad ieej sevī un ilgi peldies savā drāmā, grūtsirdībā, neapmierinātībā, tādējādi izolējoties no apkārtējiem;

nepatikas demonstrēšana (nerunāšana, acu skatiens, deguna raukšana u. c. parasti smalki un netieši nolasāmi veidi);

šķiršanās ierosināšana, otra kritizēšana vai atgrūšana, bet tikai tik tālu, lai otrs tūlīt skrietu pierādīt savu mīlestību;

manipulēt ar otru, liekot otram izjust greizsirdību vai veikt kādas īpašas darbības.

Trauksmainie attiecībās mēdz būt kā apreibuši, no malas stāstīt, pārliecināt vai atvērt acis nav iespējams, viņiem ir jāizdzīvo sava attiecību drāma pašiem, un tikai tad var ķerties pie darbiem, kur vajadzīgs zināms konstruktīvisms.

Rekomendācijas trauksmainajiem randiņā un dzīvē:

ļoti godīgi izrakstīt visas savas vajadzības tuvajās attiecībās;

izvairīties no attiecībām ar izvairīgo tipu (atpazīt var, ja sarunās trūkst konkrētības, visu laiku ir ideālā partnera meklējumos, pārspīlēti vēlas ideālās attiecības, runā tikai par sevi, maz interesējas par jums, maz izrāda emocijas utt.);

ja jūti, ka sāc saspringt, attālinies, mācies apstāties un ļauj sev būt dabiskai;

praktizē pārpilnības principu. Atgādini sev, ka cilvēks nav vienīgā vai pēdējā iespēja. Neidealizē un neizdomā atbildes otra vietā, uzdod jautājumus un ieklausies atbildēs, no sākuma iepazīsti otru, pirms būvē gaisa pilis. Atgādini sev, ka ārpus šī cilvēka tavā dzīvē noteikti vēl daudz kas spēj sagādāt patiesu prieku;

atrodi veselīgu veidu, kā izpaust savas emocijas (daļa dramatizēšanas ir no tā, ka esi pārāk apspiedusi savas emocijas un ir neizpausts radošais potenciāls);

mēģini apzināties savus trigerus, kas ir tā joma, kas tevi šobrīd patiesībā satrauc un aktivizē trauksmainās emocijas;

apzināti saki sev stop un ieslēdz stingru pašdisciplīnu, lai risinātu to, kas satrauc.

Trauksmainajam tipam ir jāiemācās uzticēties un balstīties uz sevi, apzinoties pašas vērtību bez kādiem mīlestības pierādījumiem. Savukārt uzticēšanās sev vienmēr būs saistīta ar attieksmi: sacīts – darīts! Vislielākā spriedze rodas, kad lēmums ir pieņemts, bet mēs neko šajā virzienā nedarām, no kā dzimst neuzticēšanās pašiem sev.

3. Izvairīgais tips

Izvairīgais tips formējas, ja māte regulāri atstumj bērnu brīžos, kad viņš meklē mierinājumu vai aizsardzību. Tāpat arī māte var tikt uztverta kā nodevēja, ja viņa uz bērnu mēģina pārnest vīrieša lomu, ja bērns ģimenē nejūtas vajadzīgs vai tieši otrādi – tiek uztverts kā glābējs vai mantinieks. Rezultātā bērns izlemj kļūt pašpietiekams un paļauties tikai uz sevi.

Raksturīgās izvairīgā tipa iezīmes:

parasti augsta līmeņa profesionāļi, labi analītiķi un stratēģi, jo no savām emocijām un tuvības bēg darbā;

viegli identificē otra stiprās un vājās vietas un padara citus no sevis atkarīgus;

citi cilvēki tiek turēti ar distanci vai pašos pamatos tiek uztverti kā kaut kas mazsvarīgāks par pašu. Visur būs vainīgs kāds cits, nevis pats;

jo tuvākas attiecības, jo lielāka pārliecība, ka tikai viņiem ir taisnība, un no malas pārliecināt par pretējo nav iespējams;

ar apkārtējiem ir atsaucīgi un jauki, saglabā savu ideālo paštēlu, bet tuvajās attiecībās dara un vispār ir tikai tik ilgi, kamēr tas viņiem ir izdevīgi;

attiecībās nevadās pēc emocionālās tuvības vai savām jūtām, no šejienes arī spēja būt attiecībās, tajās īsti neesot, dzīvojot kādu savu slepeno/paralēlo dzīvi;

faktiski neiespējami pieņemt citu realitāti, patiesību, kamēr paši nav sapratuši, ka kaut kas nav kārtībā;

bēg no savām emocijām, nespēj tās identificēt un izpaust, bet vienlaikus talantīgi izprovocē otra cilvēka emocijas, tas rada zināmu drošības un kontroles sajūtu, ka otrs nekur nepazudīs;

vienmēr ir ideālā partnera vai laulības meklējumos, par ko var gari un plaši runāt, bet ne par savām sajūtām un emocijām;

tendence iet pa kreisi un, pat ja neiet, flirtē un monitorē tirgu, spēlējas ar seksuālo tuvību, lai arī reāli neko vairāk par uzmanību nevajag. Savukārt pats sekss var būt pat pašvaks – viņu emocionālā skopuma un idealizētā tēla galvā dēļ;

vienīgais tips, kuram ir iespējama mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Tas rodas brīdī, kad galvā uzburtā ideālā bilde sakritīs ar reālo cilvēku, vai arī viņiem rodas priekšstats, ka tikai viņi var izglābt vai palīdzēt otram;

kritizē un piesienas otram, lai instinktīvi atgrūstu cilvēku tādā attālumā, lai justos droši un komfortabli, jo, ja neatgrūdīs, tad var nākties atzīt, ka tas ir labākais, kas viņu dzīvē ir bijis, un ar šo domu nāksies kaut kā sadzīvot (no kā viņi izmisīgi baidās).

Attiecībās izvairīgie ir pats nederīgākais tips, jo, tiklīdz kaut kas – nozūd (ne vienmēr fiziski, ir arī darbs, hobiji, ārkārtas situācijas, slimība un dažādi citi pieklājīgi attaisnojumi). Turklāt, ja otrs neatbilst viņu ideālam, kļūst atriebīgi.

Izvairīgajiem ir grūti pieņemt dzīvi un otru tādu, kāds viņš ir, bet tikai atpazīstot un pieņemot varētu notikt patiesa izdziedināšanās un apkārtējās pasaules pieņemšana.

Ieteikumi izvairīgajiem:

izrakstīt visas domas, kas ir saistītas ar tuvību un satuvināšanos;

tuvajās attiecībās identificē konkrēti to mehānismu, kas ieslēdz izvairīgo stratēģiju, palūdz tuvajiem cilvēkiem konkrēto tēmu (trigeri) neraustīt;

kā mantru atgādini sev otra/mīļotā cilvēka labās kvalitātes, pārskaiti tās, jo prātam ir tendence automātiski izcelt tikai negatīvās (tev taču vajag attaisnojumu, lai aizbēgtu no attiecībām);

pārstāj šaubīties, mīli vai nemīli, bez analīzes pieņem, ka mīli, un pie tā arī paliec;

noslēdz bijušās attiecības un dzīvo tālāk, bez nožēlas vai pašpārmetumiem;

pirms ar emocionāli svarīgo cilvēku kaut ko runāt, noteikti vajag kopā kaut ko padarīt. Tas palīdzēs uzskaņoties uz savstarpējo tuvību un no pareizās vietas risināt attiecību jautājumus.

4. Trauksmaini izvairīgais tips

Formējas, ja bērns ir pakļauts vardarbībai. Bērnībā piedzīvota trauma, spēcīgs satricinājums, beznosacījuma mīlestības vai uzmanības trūkums no abiem vecākiem, piespiedu atraušana no vecākiem, vajadzību ignorēšana, despotisms vai pazemošana. Šim tipam ir visgrūtāk, jo ir iekšējā dezorganizācija.

Trauksmaini izvairīgajam tipam raksturīgs spēcīgs emocionāls saspringums, kā dzīvojot starp divām personībām – viena ir maksimāli emocionāli atvērta un jūtīga, otra – noslēgta un prasīga – te pieķerties un izkust otrā, te atgrūst un visus pasūtīt. Tas attiecībās rada nepārtrauktu kontrastu dušu, kur otrs ir vai nu pats labākais, vai pats sliktākais, vidusceļa nav. Citas raksturīgās izpausmes:

ļoti grūti vadīt savu garastāvokli, ja pats to negrib vai ir pārliecināts, ka nevar to ietekmēt (uztver to kā dabas stihiju);

attiecībās ieiet var ātri, bet grūtības tās noturēt, nostiprināt, jo pats nezina, kā jutīsies vai ko domās pēc piecām minūtēm;

pie mazākās neatbilstības sāk sev pārmest, pārdzīvot un noniecināt sevi, citiem vārdiem, ja neizdodas, kā plānots, krīt komā;

liels prasīgums un pastāvīgs strīds ar sevi, baidās izdarīt kaut ko nepareizi;

kad ir saslēdzies ar trauksmaino šķautni – ļoti ātri un stipri apvainojas;

uzskata sevi par izņēmumu, ka dieva likumi nav rakstīti viņam, jo tie nesakrīt ar viņa iekšējo sajūtu;

ļoti grūti organizēt sevi, ir vai nu gribu, vai negribu un pārliecība, ka to nevar izmainīt, pašam tikt ar to galā var būt arī neiespējami;

ja nesaņem atgriezenisko saiti no ārpuses, ir sajūta, ka dievs viņus soda, ieslēdz spēcīgu pašiznīcināšanās programmu;

bieži uzvedībā dominē iekšējais bērns, kam regulāri vajag veltīt daudz uzmanības, kas neļauj rīkoties atbilstoši reālajai situācijai un apstākļiem;

zems pašvērtējums, pārliecība, ka mīlestība nav radīta viņam, un neuzticēšanās partnerim.

Izstrādāt iespējams tikai ar apzinātu savas dzīves organizēšanu, kad tiek darīts tas, kas vajadzīgs, kas ir pareizi (saskaņā ar veselīga cilvēka paradumiem), nevis tas, ko pats ir izdomājis. Visticamāk, būs vajadzīga zinoša un pacietīga uzticamības persona blakus. Tāpat palīdzēs regulāra izrunāšanās, kas ļaus iekšēji atslābināties un sakārtoties.

Mīlestības valoda ir tāda, ka tā palīdz mums augt, kļūt labākiem, tādēļ arī dabiski, ka, jo tuvāks cilvēks, jo spēcīgāk izpaudīsies pieķeršanās tips – viena no dziļākajām zemapziņas programmām, kuru esam patapinājuši no savas agrīnās bērnības: trauksmainais kritīs komā, uzticamais gribēs parunāt, bet izvairīgais – bēgt, trauksmaini izvairīgais atkarībā no tā, kura stratēģija konkrētajā brīdī dominēs, – baidīsies zaudēt vai aizsargāsies ar pretdarbību izvairoties.

Tomēr jāatceras, ka pieķeršanās tips ir tikai mūsu egoistiskās (instinktīvās, mehāniskās) dabas izpausme, līdz ar to arī izmaināma. Tikai tiekot ar to galā, mēs varam runāt par patiesām un dziļi piepildošām attiecībām.

Lai arī kādam pieķeršanās tipam mēs atbilstu, visiem ir kur augt:

uzticamajiem jāstiprina sava uzticamība, paliekot uzticīgiem pašiem sev;

visiem pārējiem jātiecas uz uzticamu uzvedības modeli.

Pat pamazām virzoties uzticamā tipa virzienā, mums būtu pastāvīgi jāuzmana sava tipa izpausmes, lai tās laikus noķertu, atsekotu un apzinātos. Pirmkārt, tas liecinās, ka esam savā egoismā un ka turpinām reflektēt savu bērnības pieredzi. Un šajā brīdī tam nav sakara ar mūsu dvēseli, beznosacījumu (dievišķo) mīlestību vai lielu gudrību.

Mācāmies mīlēt, nevis reflektēt bērnības pieredzi. Patiesā mīlestībā ir ietverts milzu transformējošs spēks, kas atbrīvo no pagātnes ēnām, dziedina, lolo un paceļ. Patiesa tuvība ar otru cilvēku mūs tuvina dievam (lasi – savai dvēselei, augstākajam potenciālam, gaismai, augstākām enerģijām). Kļūstam par tiem 30% zemes iedzīvotāju, kuri izvēlas augt un mainīties, kļūstot labākiem, tuvākiem, mīļākiem pret sevi un apkārtējo pasauli, lai dzīvotu dzīvu un mīlestības piepildītu dzīvi.

Ģimenes nolūks,

ko dievs (Augstākie spēki) ar to ir paredzējis:

partnerim dabiskā veidā ir jāatbilst tam, caur ko mēs uzpildāmies (par ko priecājamies, no kā kaifojam u. tml.);

attiecībām ir jābūt terapeitiskām: cilvēkam jābūt plusam tur, kur mums ir mīnuss;

attiecībās mums ir jāmainās, jāaug.

Uzziņai

Pieķeršanās jeb piesaistes teorijas pamatlicējs ir britu bērnu psihiatrs un psihoanalītiķis Dr. Džons Boulbijs (Bowlby, J.), vēlāk 20. gs. 80. gadu vidū pētnieki atklāja, ka piesaistes procesi bērnībā atstāj iespaidu arī uz pieauguša cilvēka dzīvi un tuvu attiecību veidošanu.**

Kā apčakarēt savu atkarību?

Mon, 03 Feb 2025 12:53:00 +0000

Man ir cukura atkarība. Caur un cauri. Tā ir tikpat jaudīga kā heroīna vai seksa atkarība. Tad nu meklēju veidus, kā dabūt saldumu dzīvē, nenodarot pārāk pāri savam ķermenim.

Viens no saldumiem ir ksilitols, kas ir no bērzu sulas iegūts cukurs.

Otrs ir dateles.

Līga uzcienāja mani ar datelēm šokolādē. Ņamma, bet 4 eiro paciņa!

Paņēmu kakao, kokosriekstu eļļu, kanēli, ksilitolu, sajaucu katliņā un apviļāju tajā dateles. Ja nebūtu kakao piededzinājusi, būtu vispār super. Bet arī caur visu deguma garšu enerģiju iedeva tik daudz, ka atnācu uz Lūšakrogu no mājām pa 20 minūtēm, pie tam ar smaidu sejā :D Varbūt derēti tomēr arī vēl kaut ko šodien apēst, citādi tā supersoniskā enerģija mani pa logu laukā izlidinās :D

Jēga??

Mon, 03 Feb 2025 12:51:00 +0000

Mūsdienās lielākā daļa zināšanu ir bezjēdzīgas. Kāda jēga man zināt, ka mākslīgo spalvu vestīte, kas man mugurā, ejot pēc egļu skujām, ko samaltu uzbērt uz jaunajām egļu skrubja ziepēm, angliski sauc "gilet"?

"11 minūtes" daži citāti

Thu, 30 Jan 2025 11:48:00 +0000

Viņi bija tikušies tikai vienu reizi, un jau nespēja dzīvot viens bez otra. (139)

Man ir jāpierod pie tā, ka tu esi kopā ar mani, kaut neesi man līdzās. (145)

Visas svarīgās tikšanās dvēseles izkārto jau laikus, vēl pirms fiziskās saskarsmes. Parasti šādas tikšanās notiem, kad esam nonākuši līdz kaut kādai robežai, kad emocionālajā pasaulē atliek tikai nomirt un augšāmcelties. Tikšanās ir noliktas un gaida Tevi, diemžēl lielākoties mēs izvairāmies no tām. Bet, ja izmisums ņem virsroku un mums vairāk nav ko zaudēt, vai arī dzīve mūs savaldzina līdz neprātam, tad mūsu acīm paveras nezināmais un pasaule nostājas uz citām sliedēm.

Mēs visi protam mīlēt, šāda dāvana mums piemīt jau no dzimšanas. Ir cilvēki, kas to dara patiešām labi, bet lielākajai daļai mīlēt jāatceras, jāiemācās no jauna. Un visiem bez izņēmuma būs jādeg pagātnes emociju sārtā, jāatdzīvina prieki un bēdas, kritieni un atgūšanās, līdz kļūs saskatāms pavediens, kas rodams ikvienā jaunā tikšanās reizē un rāda pareizo ceļu. Pēc tam fiziskie augumi apgūst dvēseles valodu, un šo augumu sarunu mēs saucam par seksu. Šis vīrietis pamodināja manu snaudošo dvēseli, lai gan pats savu nozīmīgo lomu vēl īsti neapjauš. Es gribu darīt viņu laimīgu. (152)

Tu vari būt brīva tikai tad,kad līdzās ir mīļotais cilvēks. Kuram tu pilnīgi uzticies, ar kuru jūties nepiespiesti un kuru mīli no visas sirds. (100)

Dvēseles atbrīvošana no spriedzes bija tikpat ienesīgs vai vēl ienesīgāks darbs par miesas apkalpošanu. (91)

Nevīžīgi ģērbušies bieži izrādījās naudīgāki nekā tie, kas staigāja uzvalkos un kaklasaitēs. (110)

Hanifasa. Pirmo reizi šo vārdu izlasīju Maijas Īles intervijā, un nākamajā dienā izlasu to šeit, vēl nekad līdz šim nebiju to dzirdējusi. Sinhronicitāte vai selektīvā uzmanība?

"Jums piemīt mirdzums. Gaisma, ko rada liels gribasspēks, tāda cilvēka gaisma, kurš spēj upurēt svarīgas lietas, viņaprāt, vēl svarīgāku lietu vārdā. Šī gaisma atmirdz jūsu acīs."(118)

Turēties pa gabalu no kaislības vai akli atdoties tai - kas tavu dzīvi posta mazāk? (132)

Vēlēšanās tuvoties kādam ir dziļa un patiesa vēlēšanās. Šīs tīrās un neskartās vēlēšanās laikā vīrietis un sieviete iemīlas dzīvē. Viņi dzīvo godbijībā un pateicībā ik mirkli un vienmēr ir gatavi svinēt tiem dāvāto svētību. Šādi cilvēki dzīvo bez steigas, tie necenšas apsteigt notikumus ar nepārdomātu rīcību. Tie zina, ka neizbēgamais nekur nepaliks un patiesais vienmēr atradīs ceļu pie viņiem. Kad īstais brīdis ir klāt, tie nesvārstās, nezaudē iespēju un nelaiž garām nevienu burvības mirkli, jo zina katras nodzīvotās sekundes vērtību. (146)

Ciešanas, kurām bez bailēm esi ieskatījies acīs, ir ceļš uz dvēseles brīvību. (202)

Svētā prostitūcija. Savas ekstāzes Veltīšana Visumam. (221)

Mani klienti maksā par to, kas tiem pienāktos par velti. Klubā meitenes pārdod to, ko labprāt atdotu par vienu glāstu un mirkli patiesas baudas, un tas ir postoši. Es gribu mīlēt, un tas arī viss. Mīlēt. Dzīve ir īsa, vai arī pārāk gara, lai es varētu atļauties dzīvot tik slikti.

Viņa atdodas šim vīrietim, jo tikai tā varēs ieraudzīt pati savas slēptās mīlestības gaismu. (225)

Šis vīrietis pieskaras viņas augumam kā viņa pati. Nav nekādas vajadzības dot mājienus, lai viņš saprastu, kā viņai patīk.

Viņa atceras vīnu, ko bija dzērusi pirmajā vakarā, lēnām, izbaudot malku pa malkam, uzjūtot, kā tas sasilda un paver citu skatu uz dzīvi, kā atbrīvo un dara laimīgu. Tieši tāpat viņa vēlējās malkot šo vīrieti, lai uz visiem laikiem aizmirstu lētos vīnus, kurus izdzer vienā rāvienā, kuri spēj reibināt, bet pēc kuriem sāp galva un dvēselē paliek tukšums. (229)

Pasaule - tas ir jūsu augums. (237)

Naudas pelnīšanas dēļ dēļ cilvēki atlika savus sapņus, pacieta nepaciešamus ļautiņus, jo tā darīja visi. Jāiztur vēl mazliet, jo tā darīja visi. Bet laiks bija nepielūdzams - tu vērsies ar sapelnīto naudas žūksni pie Dzīves baņķiera, lai piepirktu pāris stundas savai dzīvei, bet tas atbildētu - nē, kungs, mēs to tikai uzpērkam. (240)

Paulu Koelju un šodiena

Thu, 30 Jan 2025 10:57:00 +0000

Ej tur, kur upe Tevi nes! Ej tur, kur sajūta liek! Dzīvē nav nejaušību - ir tikai vēlmes un to piepildījums, ir jautājums un atbilde, ir sākums un gals, un ir brīnumaina baudīšana, kas mijas ar izmisuma asaru bedrēm. Baudi brīnumus, un raudi bedrēs, un atceries, ka viss ir tikai dzīves viļņi, pa ko mēs slīdam kā mazi, skaisti buru kuģīši.

Kādu vēju Tu vēlies sagaidīt pūšam Tavās burās? Vai dzestro ziemeli, kas saldē sirdi, bet ļauj apzinīgi virzīties uz priekšu ar sastingušiem pirkstiem, iekrampējušamies plānos, noteikumos un piecgades vīzijās? Vai untumaino austrumu brāzienu, kas vieglprātīgi izjauc Tavu frizūru, izsit elpu no krūtīm, liel aizmirst par ēšanu, dzeršanu un kas šodien par dienu? Vai mitro rietumu dvesmu, kas aptver Tevi, Tavu kuģi, Tavas buras, visu iekšiņu un āriņu un liek augt un plesties un briest? Vai varbūt silto dienvidu vēja plūsmiņu, pret ko Tu vēlies tikai pavērst seju un ļauties tā glāstiem... Kuru vēju piesauksi un izvēlēsies, tas atnāks, tici man. Tikai pēc tam nežēlojies, ka dabūji, ko gribēji :D

Vakar paņēmu bibliotēkā Paulu Koelju "11 minūtes". Burtiski "apēdama" grāmata. Viņš ir pelnījis katru peso, centu, dolāru un jenu no savas rakstniecības. Kā var mācēt radīt kaut ko tik dziļu, bezlaicīgu, un arī vieglu un gaišu? Katrs darbs ir savādāks, un katru var atcerēties.

Šī ir par jaunu meiteni, kura izaug Brazīlijas laukos, redzot parasto ikdienu; tikpat labi tā varēja būt Latvijas laukos ( izņemot tipisko sambas dejošanu un iespēju iemesties jebkuros ūdeņos jebkurā gadalaikā).

Viņa aug un sastop zēnu, kurš nepaņem viņas piedāvāto zīmuli, lai gan iepriekš pats prasīja. Viņi iet no skolas reizē, un viņa sajūt viņu kā biedru. Viņš nobijās no viņas.
Viņa iemācās norobežoties no sajūtām, nodalīt ķermeni no emocijām, jo emocijas dara viņu vāju. Viņa guļ ar vīriešiem, un daudzi atzīstas viņai mīlestībā, piedāvā roku, māju, skaistu dzīvi. Bet viņi viņu NEREDZ!

21 gados viņa meklē ko vairāk, un ko meklē, to atrod. Viņa sakrāj naudiņu un dodas brīvdienās uz lielpilsētu. Kādu dienu pludmalē viņa sastop ārzemju modeļu aģentu, un ar tulka palīdzību viņai piedāvā darbu kā dejotājai Šveicē. Viņa ir izvēles priekšā, vai nu riskē, vai dodas atpakaļ uz savu provinci un apprec savu priekšnieku apģērbu rūpnīcā.

Viņa izvēlas riskēt. Ar jaunām drēbēm čemodānā, ko nopircis aģents, viņa nonāk Šveicē, bet tā nav tikai parasta dejošana.. Viņa saprot, ka ir apmuļķota, un būs jāstrādā vairāki mēneši, lai sakrātu naudu vien atpakaļceļa biļetei. Viņa atkal ir izvēles priekšā, vai ir gatava arī pārdot savu ķermeni, un kāpēc?

Pirmā reize ir negaidīti vienkārša, un pēc pirmā vakara "ģimeniskajā" klubā ar stingriem noteikumiem un brīnumainā kārtā taisnīgu priekšnieku, viņa mēģina atrast atbildes uz jautājumiem, kas viņa ir, kā viņa jūtas par savu lēmumu...

Viņa saprot, ka meklē piedzīvojumus. Ne tikai naudu, bet arī veidus, kā izprast sevi. Viņa satiek daudzus vīriešus, un katru nakti arī pārguļ vismaz ar trijiem. Viņa pat ņem bibliotēkā grāmatas par seksu un psiholoģiju, lai labāk spētu darīt savu darbu. Bet iekšēji valda tukšums. Viņa spēlē teātri, spēlē vienu no trijiem tēliem - Nevainīgā Meitene, Liktenīgā Sieviete vai Līdzjūtīgā Māte. Viss ir tieši tik vienkārši, un ja viņas pakalpojumus nopērk uz stundu, ar seksu viņi vidēji nodarbojas vien 11 minūtes ( tas arī esot zinātniski statistiski aprēķinātais vidējais seksuālā kontakta ilgums), un pārējā laikā viņa klausās un runā... Viņa saprot, ka patiesībā viņai maksā par dvēseles apmierināšanu, ne tikai miesas.

Protams, ir arī ĪPAŠIE klienti. Tos viņa iepazīst tikai labu laiku pēc prostitūtas nodarbes sākšanas "Copacabana" klubā. Viens no viņiem parāda viņai psihes tumšākos nostūrus, un otrs... Otrs sākumā nemaz nav klients (kaut gan tas viņu ir jau agrāk ievērojis naktsklubā), bet gan uzrunā viņu kafejnīcā, sakot, ka viņai piemīt īpašs mirdzums un viņš vēlas viņu uzzīmēt. Viņa NEDRĪKST ļauties viņa vilinājumam, nedrīkst pieķerties, atvērties, jo pēc tam sāpēs. Bet viņš prot pārsteigt. Viņš ir iejūtīgs, maigs un sajūt viņu. Viņš pieskaras viņas dvēselei.

Izlasīsiet paši līdz beigām un uzzināsiet, vai viņi paliek kopā, neteikšu :) Pateikšu tikai tik daudz, ka cilvēks, kurš klausa savai sirdij, vienmēr atradīsies uz tieši viņam piemērotākās takas, lai cik tā reizēm nebūtu sāpīga un šaura.

Labāk rakstīt pašam savu grāmatu, nevis sekot pamācībām visu citu rakstītajās - sākot no vecākiem, draugiem, skolotājiem, darba devējiem, darba kolēģiem, Dieva, likteņa... Mēs paši rakstām katrs savu grāmatu, un paši esam atbildīgi, cik tā bieza, cik nobružāta, cik daudz eksemplāros izdosim un cik cilvēki to lasīs.. Ja Tu raksti savu grāmatu pēc labākās sirdsapziņas, neskumsti, ja to nepērk vai nelasa tik daudz cilvēku, cik Tev varbūt gribētos. Reizēm tikai laiks parāda notikumu patieso nozīmi mūsu dzīvē, un tikai pēc kāda laika varam savienot mazos notikumu punktiņus vienā gleznā, kas arī nekad nav pilnīgi gatava.

Kamēr dzīvo, zīmē savu gleznu!

Paldies Paulu Koelju, Tu esi Dieviņa dāvana cilvēkiem. Tu mazpamazītiņām